| August 8th, 2012 |
|
Man vienmēr ir licies, ka ja es būtu vismaz divas dienas vecs, es varētu sākt dzīvot. Bet, pirms es sāku dzīvot, es jau biju nonācis otrajā sajūtu ciklā. |
|
The reality on this planet is thus that you are surpressed by your government. Has your government gifted you with a diamond yet? Radioviļņos tiek celta jauna pilsēta. Tā būs tev par lielu, jo tur dzīvos elektroni. Tu būsi elektronu pavēlnieks, ja atcerēsies par šo pilsētu. Simfonija. Klavieru pavadījums pa bruģīti svētdienā. Lieciet maizes klaipu pie auss! Zvana no augšas! Jūsu portfelis tiks nogādāts uz jūsu istabu. Man patīk spēlēt katlā. Man patīk uz klavierēm spēlēt zirnīšus. Man nepatīk manas domas. |
|
Kafejnīcā Pie Orgona šodien spēlē katlu. Ja šeit grib uzkodas, tad pa durvīm jāienāk, gremojot riekstiņus. Tos pirmos pekstiņus aiz pirkstiņiem izliks ārā. Palūgs iziet. Cimdiņš, pūderīts un mēs jau atkal esam ielās. Reku suņu vaukšķu sirēna. Izlec trīs ar pātagām. Viņiem no mutēm nāk tehno porns. Es sajūtos kā ledus, kas mirst sudraba pilsētā. NeoGods. Tiktaks un Nīčiete. Taktiska savaldzināšana. One step forwad, right. Metal dance. Atpakaļ kafejnīcā Pie Orgona paceļam zaļus pakaviņus. One nation, no patience. |
|
Hanna Ārente spēlē ģitāru, uz bungām Slavojs Žižeks, perkusionists Noams Čomskis. Publikā kaut kur sēž Staļins un ar nazi griež komunikācijas vadus. Pa durvīm ienāk Bertrans Rasels un ar lingvistisku paņēmienu izņem kristāla vāzi no aģitatora rokām un sāk to pūst kā orgonu. Pretējā zāles malā no sēdvietas pieceļas Žans Žanē, apslapinās, ar mutautu noslauka degunu un izlec ar parašūtu. Mans Kraftwerk blociņš sāk pīkstēt un es ieduru diktoram ar pirkstu sejā. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |