| June 30th, 2012 |
|
Pulkstens četri, un buduāra dāmai slēpē paprāvāka sūce gadījusies. Es atzīšos, ka man nesagādā baudījumu šis ieraksts. Es pat varētu zem tā parakstīties. Kā atgrūžot kādu depešu. Pa tapetēm rāpo sievietes. Viņas ir baltā un drēbju zaļā krāsā. Es atstumju atvilktni un paspēju tieši laikā. Mans vilciens atiet pēc pusstundas. Ir vēl laiks aprēķināt sievietes un teikt viņām, ka esmu viņas izkalkulējis. Robot love. |
|
Mēs caur valodu ieejam citos cilvēkos, un smiltis caur mums ieiet jūrā. Es bridu ar divām laivām pa Amazoni. Man bija divi ziloņa snuķi un žirafes sakne. Esiet sveicināti, žīdi. Es jūsu pakulās iekūru uguni, es jūsu kuģī nopirku pasažieri par rubli. Patagonija, tavi dēli nāk! Mēs nesam līdzi maisu ar cilindriskām iekārtām. Tās iekārdinās ik katru Patagonijas bērnu. Recepte vienkārša - mazgājieties dušā. |
|
Realizācija nāk caur krūmiem. Bet vai viņa atceras pie kā nāk? Tādēļ var nokļūt pie cita. Now, cits var tevi vervēt visu augu mūžu un beigās pat neatzīties, ka ir tevis paša izgudrojums. |
|
Valodai ir jābūt slaidai kā torpēdai, saldai kā konfektei un jāsit kā āmuram, ko vicina piecgadīgs bērns. Gultai ir jābūt uz riteņiem, ūdenim tasē un saujā foreign pasei. Aizkūpiniet savus dūmeņus, mēs ienākam līcī. Palabojiet, ja kļūdos, captain, bet vai pulkstens staigā zem ūdens? Noteikti, sir, mēs naktī apņēmām tik daudz brūtes, ka visas pasaules brūces uz mums rūc caur krācēm, ūdenskritumiem un tievām tērču bizēm, pa saskaldītiem pakāpieniem klunkurējat jūs, jūsu prāta pārgalvība un robežas, ko zinātne nosprauž. Vai žēlsirdība? Akmeņlaužu sapnis, krietna dunka ribās un svece zem acs. Esiet kalsni, esiet, ak, atvainojiet vecu kausli. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
