|
Ar riteni es iesaistos satiksmē. Mans mērķis ir noticēt tam, ko rakstu. Tādā veidā parādās cerība, ka es varu sev pateikt kaut ko interesantu. "Interesanti" ir ļoti bagāts vārds. Vai tad es negribu būt bagāts? There are processes in my body that can kill me within days. What keeps them latent? My focusing on other things? How many are there? Is there only 0 and 1? I am in 1? If cells "are told to die" then meanwhile i get their energy? If dead cells are the sky then existance is unbearable. Protams, šo nepanesamību es gribu aiznest uz sauszemi, atstāt to tur un kontemplēt zilās debesis kā mūžīgo dzīvi. Tā ir eksistences nepanesamība, jo es smiltīs esmu atstājis savu ādu. Visi šie eļļainie ādas apģērbi, visa šī vēstures garderobe, es pat to nevaru sadedzināt, jo tā atnāks pie manis kā rēgs, kas mani mocīs. Šī neizturamā tiekšanās uz augšu, atstājot aiz sevis miroņu stumbru. Šī tiekšanās man liek gribēt nocirst galvu un turpināt jaunā kārtībā pat ja tas nozīmē nomirt. Pie nosacījuma, kas es nesaprotu, kas ir nāve. |