|
⡔untažu Juris ieskrēja rēja bārā ārā negāja izmeta paciņu celofāna rādīja, ka pastāv pats par sevi, bet raidīja domu graudus pa paraugu lauku sēties un kustēties ritmā, jo tā atņēma, tika salda kaisle uz rozā pidžammas inženieru ingenuity pa prastam jau nesaprast, nospiest un atmiņu zaudēt, čīkst zeķes, es pārtieku no pārtikas tu veikala grilla lustras lustīgas dancošanas aborigēnu klukstes klusē dūrē pūš elpu dvašu aerosolu pret tarakāniem un miega baciļiem, jo man kustas zobs zajobs, lec tam pāri, saki - sveika, kuliniņa gradācijas radioaktīvās inspektores kniebles un sultāna gredzens podā rod palīdzīgu roku par spīti iespējām pārī pārkāpt akmeni pālī kā luksofora slidenums tas iekrīt kabatā atmiņā paliek zīmuļa rādītājs vienmuļas malšanas sieviņas rietumos. |
|
Sēžu bez biksēm uz caurspīdīga krēsla. |