|
Vilku skatuves gabalu pa kaut kādām izstāžu zālēm tādā kā Southbank, tikai Latvijā un ko es satieku, ja ne Andi Sīli, kājās spīdīgas lakādas kurpes brūns ar melnu, pīpē garu, slaidu cigāru, izsakās skeptiski par izstādēm, īpaši par galeriju Vienādie. Pagulējām mazliet kopā un viņš saka, ka es kādreiz esot bijis būdīgāks, viņam esot paticis mans nekārtīgais cekuls ar dažiem sirmiem matiem. |
|
Kad sapratīsi, ka dieviņš ir mazs jāņtārpiņš. Zāle ar asarām garšo labi. A ko ta raudi? Pagaidām pietiks? Vai ir vērts to pārbaudīt? Pārbaudīt ko? Velosipēdu. Kādu vēl velosipēdu? To ar snīpi. Tu pīpi paņēmi? Es varētu arī rakstīt kā kulta autors nākamām paaudzēm, tāds pilnīgi liss un traks. Traks kā antresols. Kā tavs suns traks, kā traktors kaķis, kā indes zobs, ko nes uz zobena, jo viņam ir kaķis. Zobenam vai zobam? Dibenam, zadņicai ar paparazzi nospriedām tā, ka mūsu vecmātēm bija naids uz krievu, bet mēs savas sinepes rīvējam nāsīs, nāvei rīvējam, bet kā nāve atnāk, tā vēl viena dzīve jādazīvo, līdz es esmu atklājis veidu, kā manpatīk rakstīt un tam nav nekāda sakara ar to kā jūs to lasat, tas ir pilnīgi priekš manis, sautīgi un pilnīgi ļična, tā ka nemaz nemēģiniet pierunāt, bet ja atgadās kāds sušķis, tad zvaniet man, es atbildēšu, ieklepojās klepus, bet tad es izboksferēju, ka man trūkst viena zoba, un es sapratu, ka gribētu doties uz to, ko tikko pateicu, bet ne tagad, tagad mēs dosimies brīnišķīgā ceļojumā uz pīpes pasauli, un jā turpiniet turēt savas pīpes, jo tagad ir pīpes pasaule. Ko pīpe saka? Pīpe saka - guļamies! Ko mēs pīpei atbildam? Mēs sakām, ka pīpe laikam joko, jo nupat pienāks tas laiks, kad
mums kaķis izsitīs zobus, be pa to starpu Andrītis iet pie Hugo uzēst mugursomas, ko api nočiepuši aptiekā, bet pie tādas prĀtošanas pieradušie bija ieradušies apliecināt ka nekādas anekdotes nebija palīdzējušas viņiem parādīt, kā adīt, un es sapratu, kā ada aitas, viņas paņem aiz škvarņika, paņem lai pārliecinātos, vai viņš ir īsts rakstnieks un ja ir tad kāda ceida un cik īsts, un vai vispār pieder pie tās sugas, bet mēs tādi piekusuši un spilgti zaļi all right all right gan jautājuma zīme gan izsaukuma zīme ber nēs kā jāņi cālīši būsim precējušies ar zebrām. Kas ir tie spoki miroņi kas ir citu cilvēku vispār kaut kāda vismaākā mērā zinātīgāki par mani par to, kas ir īsta rakstniecība. Es jums parādīšu kas ir īsta rakstniecī a, tikai uzpīpēšu un aiz bildēm redzēšu sliežu ceļu kā gejs bet kurš pret citiem gejiem ir ļoti nejauks, ka viņi sajūt šaubas par to, vai viņi ir geji. Un tādos apstākļos es iepazīstinu jūs ar Paulu. Pauls ir izgudrotājs, viņam patīk izgudrot lietas, viņš tevī triecas kā jūras bangas pret bāku, kā divi runas veidi vienā, bet tai pat laikā ne vienā. Ko lai pasāk ar cilvēku, kas iepikstas, kad es saku, ka es šo rakstu ar aifonu un ka es neiebilstu vēl uzpīpēt bet esmu piesēdināts pie rakstāmmašīnas un man šķiet ka klaviatūra uz ekrāna ir izlikties. Cik dziļi tu vari ieskatīties ekrānā sevi nemānot. Jā tas bija varens pētījums par cilvēku spēju just kvarca galvas, lai gan es varu simboliski paziņot, ka ir jauna vienošanās - par baudu rakstniecība. Un tas ir vienkāršs darījums - ja par baudu nevar samaksāt ar rakstniecību, tad bauda tiek noburta un tikai rakstot būs iespējams atgadāt mīklu un nokļūt baudas valstībā, varētu tikai vienoties par kaut kādu laika limitu, savādāk būs kaut kāda Ķīna revolūcijas laikā, kad pat es nebiju dzimis Dzens Beduns. Tas ir labs nobeigums, bet kamēr nebūs panākta vienošanās abu kontrolpakešu turētāju starpā jeb kamēr es nebūšu pateicis, ka strīds ir galā, tikmēr mazliet vēl pavārīsimies. Pauls ir adoptēts un tikko viņš ir kļuvis par mūsu vecākiem, tāpēc iedzersim par adoptētajiem! Un Pauls lien bučoties, bet Paulīt, vai tad Edgariņš tev nenesīs pieniņ, kad pa deguntiņu nāks asintiņa, Paulīts sagrābs asintiņu aiz rīkles un žņaugs kā mazdārziņu žņaudzējs, tarantulz no cibas, no šīs nodzeltējušās pežas, neapnika vēl sekot līdzi, nu jau pietiekami tālu esat nosekojuši gultiņā, ko es labu ar jums pabūvēšu te no klucīšiem, davai no zeķēm uzbūvēsim bērnu autiņus, un bauda ienāk rakstniecībā, tagad tu no manis nekur neizspruksi, mazā, jo man ir magi manā kompjūterspēlē un ja tavs brālis gremlins līdīs pa manu klinti, tad tev būs jāiedod arī viņam. Patīk doma par iedošanu savam brālim? Dažiem patīk, tie būs man sūkātāji, pārējos es jebīšu kur gribēšu, ja gribēšu tad jebīšu sejā, a ja gribēšu tad arī tevi izjebīšu sejā, a ja negribēšu, tu man dosi savu rociņu un mēs iesim savu ceļu un tā būs atrisināts slavens kontrakts es jau vismaz pusstundu rakstu uz sava aifona un viņš jau izskatās pēc cekula, pēc petuha izskatās, nu ko draudziņ pa otram lāgam vai tu mani jeb kribi noknibināt, bet kā tad tā draudziņ vai tad es tevi nevaru pierunāt, tu esi drošs? Sasiets būdams nevari pārliecināt brīvu? Daudzas svarīgas atziņas ir bijušas, bet man slāpst un laikam vajag ēst vai es lūdzu varētu pārtraukumu. Pēc tam atsākt nesolu bet apdomāšu un jebkas vērtīgs pēc apdomāšanas ir jāuzsāk jeb šajā gadījumā jāturpina. |
|
Kad es biju maziņš, kuces mani gribēja noburt, bet tāpēc jau viņas ir kuces, ka gribēja. |
|
Viss ko es mēģinu darīt ir saglabāt interesi. |
|
Visas domas man var rāpot pa pimpi, jo viņas grib mani ietekmēt, bet ja kāds grib nākt skatīties kā es viņas ietekmēju arī pats dabūs pa dibenu un būs gražīgs bērns kādam citam uz kakla, bet neņem ļaunā KAfKA jeb kā tevi tur iezīmēja pie tiem logotipu audekliem, vai maz lika trūkties tai armijā ak jā tev par to bija raksts, bet tu man tagad pasaki, vai zila aļģe ir cukuraugs vai piparaugs, ā, pag, man neinteresē, ko tu man teiksi. Iznācis no tāda slapjdraņķa noskurinājos un aizbraucu pie vectēva krāmēt malku, vectēvam tik piekodina, ja atbrauc Ilmārs, saki, ka es šķūnīžāvēju gaļu lai nāk skatīties nu un tas jau arī nāk ja jau tik fatālistiski noskaņots CILVÈKI! Ilmārs Šlāpins ir traks, bet viņš to nekad neatzīs un man viņš ir jātur krātiņā, savādāk viņš izmuks ā pag viņš gadījumā nav uz simības gultas, man viņš nav jāžēlo? Esiet sveicināta sabiedrība es tiiko ierados tā kur mēs palikām vai kas iespaidīgs gaidāms vai es varu paēst un padzert starp citu kur ir mana seksuālā bauda. Man ar vienu iedošanu nepietiek, man vajag regulāri kā degulādajai armijai vajag atšņorēt kurpju šņori... Pastāv virsprāts, kas izraugās sev domas novedējus, tādus kas var runāt ar reālo zaldāti ar šo kasti uz galda kurā ir zaldāta zvaigzne, viss kas viņam svēts, gan viņa līgaviņa, gan pulsējošais gun ko pusnaktī izšauj lai apdullušajiem varmākām uznāktu kauns par savu Tokijas hoteli, kurā laikā jūs ielidojat vai paliksiet ilgi un vaijums jūsu prāta jauda palīdzēs piezemēties Argentīnā kur šobrīd snieg un putina. Mana atrauga ir mans kiborgs, mana ideja par cilvēku, par cilvēku idejā, jo tikai zaļā krāsa mums liks sarkt un tikai palecoties mēs skarsim savu svārku stūri kredītvēstures ordenis ledains skatiens un ledus bluķis pa plecu no izsalkušu pabērnu sirdīm tieši raidīts cerību stars, kas izkropļo patiesības centienus izlikties par prātam neaptveramu alkoholisku virumu, kura gals un malas ir kunga griba un mana pavēle ir kā ledene dēlei uz mēles, kas nebūdama aizņemta uzšauj man pa pieri - vecais šo taču es rakstu, es laikam miegu ciet. |
|
Karavīri zemi ēda, teritoriālais vilcieniņš. |
|
|