|
es sabiedriskajā transportā klusēju par visiem. |
|
kad sarokojas, melnādainie ir zīmēti, baltie ir akmenī kalti un viņiem ir tāds kā puteklis pa virsu |
|
mēs atvērām vārtus uz reālo pasauli un iepūtām tur asaru gāzi. |
|
inmeiti grib ārā, rausta restes, tās padodas atveras, viņi sper kāju pār slieksnim, kas ir bībeles lapu zelta maliņas. |
|
viņi kameru nepamet uzreiz, sēž tur un dzer tēju kā vasaras terasē visas restotās durvis vaļā uz saules pieiletu ainavu. |
|
māsas krivades savijas kā klīstera līmes un nekokō nekukū. |
|
melpomene turējās pie gaisa cilpas un lidoja starp diviem kalniem, tad atlaidās un krita, kamēr atsitās pret zemi un sāka kūleņot lejā pa nogāzi, kājas pa gaisu, kleitiņa sapiņķerējusies. noripojusi līdz ielejai, apgūlās ar seju pret zemi, pielidoja vārna un paņēma knābī kristāla bumbiņu no pakauša nekārtīgajos matos, lidoja jau prom, kad aprāvās, jo tai kāja bija ar pavedienu piesieta pie melpomenes rokas. kādu laiku raustījās izpūrusi un ķērca, bet tad jau staigāja apkārt saitē iesieta. |
|
ja attēlot shematiski, tad uzzīmējiet mani kā gorgolītu, kas sēž kalnā un zem manis cilvēce, pie kuras es nolaižos vakara stundā paknābāt esības graudus. |
|
es drīzāk pārkārtošu visu pasaules uztveri, nekā atzīšu neveiksmi, jo es neesmu uz mērķi orientēts, man neinteresē sasniegt mērķi un bam! es iepišu pa mērķi tā, ka vēnas nodreb. |
|
iedzeršu kreatīnu un braukšu pirkt zāli. |
|
mīlestība no manis aizlidoja kā balons un es speru zibeņus pa mājām, jo tās tur bija arī agrāk. |
|
es neticu mūžīgām ciešanām. kas notiek ir vienkārši palielinās attālumi, tad ar prāta mehānismiem var uzbūvēt palielināmos stiklus vai pievilkt plecus tuvāk galvai galu galā var atklāt jaunu sugu. un vienlaicīgi neatklāt un neko nedarīt, jo mums nav vajadzīgi iebildumi. der, kas strādā? nekas neder, lieciet mani mierā. |
|
tu nāci ar mani draudzēties kā ar kalnu, bet es nolīdzināju visu un teicu, nu draudzējamies. ak tu binokļu cilvēk, beidz mani izspiegot. būtībā, ja neņem vērā manus primāros iebildumus un izvairīšanos, viss ir tieši tā, kā grāmatā rakstīts, katram pēc padarītā, tikai tas jau esmu es, kas katedrālē slējas zem sarkofāga vāka. nē, tas neesmu es? esmu esmu, a ko es tur daru, vai tad tā tur nokļuvu izvairoties, esmu kā jokdaris galmā, mani nevar piespiest pie zemes likuma vara noķert, mani dzenā kā mušas, bet cilvēcīgumam nepietiek laika, lai mani iznīcinātu, jo tas cep maizi un rūpējas par mājsaimniecību un mani iznīcināt būtu pretstatā humānismam, bet par to es šaubos, mani neiznīcina tāpēc, ka es esmu uzmanīgs un tāpēc ka man ir burvju scipiteris, ar ko iebelzt pa pieri kuņām un olu galvām uzbrēkt kā lauvam un visi putekļu susuriņi samuks aiz stūriem, aiz katedrāles sarkofāgu melnajām bronzām, bet es gaismu izpūtis izgulšos par paklāju zālājā un man pār galvu lidos pieneņu pūkas, paņems mani aiz ausīm un nobružās gar koku zariem. |
|
Vakar noskatiijos Tudors seeriju, tikko aviizee izlasiiju, ka karalim vaards ir Henrijs VIII proti 1\8 dalja unces saucas Henrijs. Staavu gaidu kontaktu, kuru katru briidi jAabuut. |
|
Es cauri visai pakai smarzhoju. |
|
Shit, iezvaniijaas modinaataajs - jaadzer kreatiins, negribas paaraak, bet veel autobusaa palasiiju, kaa sadziivo thc un kreatiins un uzzinaaju, ka iemochiijot kaartiigi kreatiinu var piechakareet uriinaliizes uz thc. |
|
Es jau esmu gudrs kaa vechukinjsh. |
|
Brunjiniekam zirgaa kaads ciema zeens reiz pajautaaja - tu zini, ka seedi uz metaforas? |
|
|