|
Ar vaginālām starpsienām kumeliņi, kamieļi iznesa pieliekamajā ķieģeļu dīvāniņu tik dīvainu, ka viņa slaidās ūsiņas un brīvi krītošais kažociņs viņa pirkstu starpās sadrupušie gredzentiņi mijās ar izplūkātiem matiem un glīti sasukātu frizūru tādu paklupu un dziļi melnu spīdīgu pat kā tikko ieziestu ar vitamīniem eļļām un visām tām lietām, un tad mums atnāca pastnieka kariete kā sunīts ietrennēts turēt zobos pastnieka cigoriņu kafiju, tad viņi atnāca kā lellītes un sasēdās pie pasta iecirkņa zemē bakstīt zobus un viņu tēja atdzisa momentālā naktsmierā un viņiem nolaidās kurpītes pār bārkstaino seju un pirkstiņi sakrampēja ”vadrātiņus un rombus ar bārksti pār aci sanāca pīķis ar līksmu pīkstienu pār līķu ezeru trumpīts norāvies no ķēdes diedz pa līdzenu virsmu ūdentiņš vien nolīgojas tas nes bučiņu krastā palikušajai līgavai un taisnā metiena strazdiņš ložmetējnieks notēmē uz āmurīti iesprausto naftas platformas dīķī diedelē dukātiņu mazu melnu virssvārciņu kungs ar atvāztu nazīti loba putraimus un ber lappusēs, domā, ka tā savāks sējumu uzreiz varēs plenderēt pie izdevēja dabūt avansu un braukt laukos stādīt kāpostiņu ko ikgadējā navīte cipitera kvartālā apkopēja izpušķos mēnestiņa piesīšiem. |