|
es kaut ko izdomāju un tad man pašam ir jānonāk pie apziņas, ka tas ir kruta, pirms varu to ierakstīt. tā apziņa nenāk viegli it īpaši pēdējā laikā, kad esmu tāds mazliet vienaldzīgs (varbūt noguris, tīri atpūtas trūkuma dēļ). es šeit nerunāju par eksperimentālo rakstīšanu, kuras mērķis nav būt krutam, bet gan eksperimentālam. a krutu jau es varu ierakstīt tikai divu vai pāris vārdu savienojumu. ja kādreiz sanāk kruts kāds garāks ieraksts, tad tā ir sagadīšanās. piemēram, es šobrīd meditēju uz "vilku bārs", vai tas ir pietiekami kruta, lai to ierakstītu vai nav, bet negribas vēl nonākt pie slēdziena, jo esmu atslābinājies, tas ir, neesmu vēl iesprindzis pēc pamošanās. "vilku bārs" varētu būt kruta, bet tad es vēl pieļauju tādu iespēju, ka ar vevumu vispār nebūs iespējams koncentrēties un tad man izpaliks šī meditācija par to, vai kaut kas ir kruts vai nav, tad man atliks vienīgi ierakstīt un es nezināšu atbildi, kamēr kāds to nepateiks priekšā |
|
bieži vien nobrīnos par savos ierakstos paustajā domām. kur man tādas domas? man tādu domu nav. jā, kātad, nevajag jau sevi pataisīt par pilnīgu idiotu. visādi jau mēģina apgraizīt no visām pusēm savu intelektu, bet nu kad jau sākas kaut kāda apcelšanās, tad dod pa apelsīnmizas zobiem un vēl iemauc pa pautiem, lai nedirš |
|
tviteristi ir tādi kā spirituālisti |
|
anna un abas agneses ir manas vannas |
|
ja ir viss kas ir nevar izkasīt
ja man piemēro sodu un mēra soļus un ar pinceti pātagu un vienkāršu pīcku cīkstās ar tīģeriem un lauvām ja man piepīpē ja spārns ir dilis uzsit pa sānu lidojam sāņus
un greizie rati ir kā stārķa knābis dālderis par kilometru sāls izšņaukt auklu kāpņutelpā trepes rāda pareizu laiku tikai ne sniegā mūs apraka bet aličēs un gavilēja pār mūsu strīpainām biksēm ar autobāni un cīņu suni sauktu par bauri kabatslakatu lauzi
tereškova lidostā man piesēja koferi ar sāli uz riteņiem bija rakstīts labs gads bet padusēs auksts
no viena trupmja
izdila kā
plūmju metēja
atrauga
uz sliekšņa
ciskas |
|
pēc svētuma vienkārši ierakās dziļāk dubļonkā |
|
saburzīta papīra sarafāns, māsiņ, jums slimnīcā uguns |
|
aizgāju atpakaļ pa akordeonu un taisījos nākt šurp (atpakaļ) pa krokodilu |
|
kautiņa nebija, bija kutināšana un kratīšana |
|
no rīta bija baigais iekāriens braukt pirkt vannas halātu, bet tagad pārņēmušas globālas šaubas, ko, pudeles sienām izdarot vieglus piesitienus ar kaltu, var nodrupināt kabatas drānā ielikt žilešu atvilktnē un braukt vilcienam skatīties acīs |
|
es vakar sevi saucu par personas kodu
es vakar sevi sajaucu ar personas kodu |
|
rīt pusnaktī būs drausmīgs karš, karš, kas pacels gaisā ziepes turēs tās pastieptos pirkstos uz augšu kā dūjas un gremdēsies atmiņās par pēļiem
kaķītis zeķēs iznāks uz sliekšņa apbružātu halātu novirinās pārmetīs atloku uz otru pusi aizsies jostu stingri un viņam izspiedīsies krūtis
no marsiāņu skafandrām kaķītim tikai galva būs ārā padusē kaska ar olām un ūsās satupuši putniņi kā notis
mēs piebrauksim ar šaursliežu mapēm atvērsim tās un palaidīsim lappuses brīvībā |
|
kursors taisa dub-stepu. viņš raudāja jo nevarēja saprast, kā viņu var kāds tik ļoti ienīst, bet tas taču ir vislielākais apsolījums. |
|
dirsas muzikanti man nav pīpes so drink a beer and smoke from can nevar neko izdarīt ātri, jo traucē mikrofons kultūrslānis kā ņujorka uz manām ķieģeļu olām atkailini krūtis un izvēlies vienu kārti taustās pa melnu grāmatas vāku statuja gribēja apņemt seju ar plaukstu, bet tā vietā ar diviem pirkstiem izņēma cigareti no mutes |
|
dobelnieks bija spītīgs mērkaķis |
|
eu nu klausieties kas es te to visu baltajam āmuram stāstu? |
|
es nezinu, kam tu to visu stādi |
|
jūs ticat tam, ka nevarat pazust? |
|
esat iedomājušies, ka katrs komentārs un atbilde uz to ir kā stāsts. katreiz atbildes veids ir cits, pat ja šķiet ka kādreiz tā jau ir bijis. es uzskatu, ka divreiz vienā veidā atbildēt nevienam nebūs intereses, ja vien viņš apzināsies, kādā veidā atbild. un tad nu var tādas kā ainas veidot, skatoties kādā veidā esi atbildējis |
|
ja jūs kaut ko vairs neredzat, tad skatāties nepareizi |
|
vieninieki un nullītes, stūrītes un koki |
|
ja kādam kaut kas nepatīk cibā, tad tas ir tas, kā viņš pats uzvedas |
|
i go looking for love in pornsites |
|
jūtas slikti tikai par to, ko jau vienreiz pateicis |
|
lielākais izbrīns ir brīdī, kad tu esi puslīdz noticējis, ka otrs cilvēks nav sapratis joku (mājienu), jo tev tas šķiet viegli saprotams, un brīdī, pirms izbrīns minimizējas, kad tu viņam sāc nesaprasto skaidrot un saproti, ka viņš tiešām to nebija sapratis |
|
kad bieži ieraksti vai gribi ierakstīt bet pārņem tāds kā nelabums. tas no tā, ka tas ko gribi teikt vai saki reiz jau ir teikts un tu vienkārši atkārtojies. tie var būt citi vārdi, bet ja sajūta ir tā pati un tu to bezjēdzīgi atkārto, tad pārņem nelabums. tieši tāpēc daudzi viedie kļūst par skolotājiem, jo mācot kādam kaut ko nevar atkārtoties, jo mācīšanas process ir došana un kas ir atdots to vairs nevar atkārtot |
|
neturpiniet dzijas pavedienu pārlieku ilgi, jo tas var kļūt par gumiju ar bultiņu galā |
|
pārpublicējot šeit savus veiksmīgākos komentārus es jūtos kā dj |
|
eu a jūs visi esat ierubījuši, ka mēs esam komentētāji. kā kādreiz bija zirgu skriešanās sacīkšu komentētāji, tādā garā |
|
domāju par to, ka neesmu ēdis un par to ka par ēdienu domāt negribas, tomēr tās domas par ēdienu vienalga kaut kā parādās. tad nu es domāju, ko varētu ēsti, iedomājos par vārītu kukurūzu, bet saskābū ģīmītī par tādu ideju, jo vārīta kukurūza ir veiksmīgu cilvēku ēdiens. otra iespēja ir sasmērēt siermaizes, uz ko es jau tā kā vairāk nosliecos |
|
lielākais stulbums ir pateikt - es nesaprotu, ko tu man saki. nu ja nesaproti, tad tik domā. kas tev ir kaut kas labāks darāms par domāšanu? |
|
man uzmākšanās nepatīk tieši tik daudz, cik meitenes tēlo, ka viņām tā nepatīk |
|
|