|
laiks apstājās uz manām durvīm. ar avīzi Atmoda to nosita veca ragana lēdija gaga |
|
prātojām par dienu, dienas bija atgādinājušas par savu aizvainojumu un lai to pastiprinātu, izgāja siena gubas priekšā vai kaut kur citur izgāja un teica dālderiem, lai skan. nekādas apģērbu līnijas a mūs apģērba akcionārs kaut kāds tāds ar kapuci aksesuārs tīri pēc gribas pazīmes es viņam nr. aizsūtu aploksnē man bija reģistrēts kodols luksusa numurs tāds spīdīgs ar kapronu nē viņš ieliek mutē aploksni un draud runai ka aploksnē būs skābenes es saku nejau ar garšu bet diendienā izauklētas patiesības tas jau no mums kā saulesstars aptaisījies no mutes līdz papēdim, kur grabuļi un kukažiņas man piemēram aptekas dūša no murmanskas līdz pat kairinošiem tiem tuksnešiem kuģu grabuļiem ar grūtām manierēm. es saku būsi uz tupeņa saspraudis dirsu man bija gredzens no kuldīgas un gulbenes gulbju olas ar mums izšķīda patiesības drupatās izklājās a tur jau nebija ko piebilst ar plombīru un drātīm |