| June 26th, 2010 |
|
Es cibā biju japijs un tad atteicos no savas bagātības, lai dzīvotu "vienkāršu dzīvi" |
|
Kad sapratīšu nedzīvo dabu, nekas daudz nebūs palicis |
|
Zēni, zvēri un zvaniņi. Ieliku saksofonā disku un klausījos uz nakti, visu nakti. Skudra Antiņš bērniem skolā locīja dvieļus. Asinsainas dzimtsarakstu nodaļas fani rakstīja dziesmu. Kad uzplauka pēdējais kaktuss, pie dienvidu zvaigznes izpletās apaļums un zvalstīgi iegrieza pirkstā. Bet man no manas omulības sametās pumpas, šķērmi ap deniņiem bija, sajūta tāda, ka nedabūju pa galvu izšķirošā brīdī, bet tikmēr man bija kaut kas atkorķējies un es nesu parfīmu kā sveces liesmu, lai tās pūkainā atmiņa mani nepadarītu par tādu, kas nonāk bedrē. Pirkstu policists ierēcās cisternā pēc atbalss maliņas, bet viss, kas nāca papīra pastā, konvertās ar atlokiem un varbūt arī zīmogu pogām, man uz deguna bija dakstiņi, brilles šļuka kā bikses bez gumijas, un gadumijas mielastā mēs plūkājām putnus, raustījām aiz svārkiem. |
|
Apokaliptiskie kapeņu stāstiņi ir, kad tu kādam stāsti, ka tev pēc četrām stundām jāiet uz darbu. Desa desa desa. |
|
Pielika minūti papildlaika. |
|
Gaiļi dzied. Putni domā, ka gaiļi spiedz. |
|
nujau nujau, pai pai pai, sadomājies |
|
Tas nebija zemē metams tomāts, tas bija atomāts, muļķu alumīnijs. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |