|
Hkranovalda parkos sauca dejas un sauss. Kā tāds nonests trausls tausta kauju konvelādi, bet es nevaru nevarra gauja guauja gāžas nejau es strauji to teicu seja izslēdzās manos nervos un man bija tikai dažas tādas naudazs iezīemes. Es arī izlecu priekšā ākā straujš kumeļš man bija pienācis rudzos redzētais. Mēs slaucām krokas kokos lauzām visu nost. Bet no manis bija sūnas sodrējs mēs ar jums jau bijām draugi draugos lauzām rokas lauzām ticību un sleja visa bija liela palikusi aiz asavas aizstāvības un man bija nogurums ar jauniem ieradumiem un koķetēšanu un man pat bija ienācis prātā sauss brokastu aromāts. Un es biju redzējis šo nolijušo patiesību, tai bija raksturīgi nākt kā klauvējienam un mēs viņu redzējām no zāles sienām. Mēs lauzām viņai rokas un kautri runājām par beibījiem. No mums attālinājās kruauklis un bija tāds kā runātīgs, bet man arī ijbija šaubas, lai tas izklausītos pārticīgi. No tā bija atkarīgs un man pat bija vajadzējis lustras grauzt un es teicu svešas sejas prom no savējās lauziet kaut vai rokas, bet nelieciet man celties svešumā. Un es apdraudēju savas rokas, tās bija asinīs. Nojumes kgraustos es biju sastapis kraukli tas kā retais kroplis nenesa man pusdienas nesa pusi deienas savos spārsnos paslēpis, bet no visiem ieguvumiem man pat bija sdažas nedēļas un monētām apkrautas krāpšanas paliekas tādas kā, bet ne viusumā, es pat apbižojos un lauzu rokas skrējējiem un man bija raudiens kabatā.
Noslaucījis iesnas, ienesu kupejā zārku ar barhatu un lupatu lēveri. Nenesās man šodien visa nešļava, raudāja sugubie un man pat bija lēveris paspārnē. Lauzu rokas skrienot mēnesī lauzu arī to, kas salauzts. Strutas pilēja uz apvāršņa man bija pieņemams tas. Koki gribēja runāt par spodrību, man no sodrējiem draudēja radikulīts. Raudāju par šādu prāvu kratīšanu un kratīju roku pret debesu tēvu kā namdari ar pliku pinmpi. Būtu uzkundzējies, es atrautu stropu no jūsu mutes, kundzes dāmas. Laulātie pāri man nesa kā plutarhu un mnan bija pearedzēts karaklausībā izzust.
Raņņim utrom mani koņi pārnesa mājās.
Podrazumef i razčļeņiv rakstīja, bet negatavoja literatūru. Ta viņš sanāca šajā kopā kompānijā sšajā savienībā no rakstiniekiem, bet viņā dzima idej ar kāju pa priekšu irdēja medta smaidīja klausīja padomu. Laukos vistas kūtī suni atspārdīja gudri meta pakaļ visiem bija savas vietas ierādītas mēs nojaucām mūri. Raudāja runāja slaucīja putekļus gulēja uz gludekļa runāja smacēja stundu tusnīja klepoja slaucīja putekļus putukrējuma rupekļus raudzīja lai šie neizkrīt no rudzu pudeles. Mēs raudzījām lai viņi nepārrauga mūs no visas miesas ārā, jo mums bija savas pudeles kastroļos un rudzos bija pudeles un mēs murrājām mums bija savas pudeles un paduses bija rudzos ar tādu pašu putukrējumu kā man būtu sviedri no lāsēm iznesti tikai pašos ziemassvētku vidos un es biju arī ieslēdzis video materiālu par pušķinu kuršš tika sašauts ziemassvētkos uz pudeles rakstīja par godu pušķinam viņa piemiņai urn viņa revolverim pudelē iešāva korķi kā pudelēm to dara, kad kaķis pačurājis tad runā par redelēm ribām un kanapē kūciņām ittieši sājā sētsvidū jo mēs jūs novērojam no pulkstens trijiem mun man mājās un ir runājoša pudele klausies ko teikšu pulksteņmeistar, es tev māju uzzīmēšu uz pudeles un mēs tur kopā nozudīsim, lai tas mūs lietavās atrod uz pusēm pa pusēm katram pa pudelei rozē.
Burtiski arī atgriezāmies no rudziem lielveikalā iesēts vesels kalauks un mēs salīdzinām tā kā ar furtbola laukumu un es viņam saku lai apakasa manu putniņu bet tas viss parafrāzēs vārtās pa laukumu un es viņam saku, paklausies sabužini savu vurfuražku un es viņam saku ka izskatos kā viņš lai viņš paklusē palai paskatās man padusē un skatās arī zobus šķielējot es viņam pasaku lai skatās tējas tasē un trosē lai askatās le’jā pa aku es viņam saku ka bija viens un tad es biju vienpadsmit desmit klases vienā rasas puodā. Es viņam saku, ka tā bija viss kas atnests un es viņam saku, ka rkrāsas šoreiz nelīdzēs un ka es viņam došu buču un es viņam saku ka klauosos un klusēju un ka labprāt iziet uārā uz diendisu un viņš man saka, ka klausās un trosē iesietais āmurs torosē turas un bija arī viens tāds dienalgots une . jā bija viņš tāds viens es viņam piedevu bezmiegu un dienas pagāja kā aptiekā skaldot malku un vijot virves ues viņam saku lai paklusē kāsē vien dēls ar makdonaldu uz pusēm es viņam saku ka klusēt nevēlos ar šādu pozicionēšanu es viņam izrādīšos parādā klusumu un es viņam saku, ka klausīties nevēlos, ka izrādīšos pa pusēm un es viņam saku, ka kanāla malā redzēju beigtu puisīti un es viņam saku ka biju vienās biksiņās kad izpeldēju no pullksteņa es viņam saku ka ciparnīcas mani aiztika uz pusēm un es viņam saku ka mani krūšu gali ir greizi un nepareizi vienās biksēs viņa man saka ka tur savas krūtis un ka viņa veica operacionālas vienības ar savām krūtīm un es viņam saku, ka nebiju to dzirdējis par to biju reiz brīnījies bet tad no manis palika tikai pusjēalsas olas un es viņa m saku ka izbesīja mani šī saruna bet viņš klusē un tērgā ar kaimiņu es saku klusē ola un viņš man uzliek uz pleca roku sakož zobus stiprāk turi mani plānprātiņ un lec no troses lejā pa pusei sagāzies un es viņam saku lai tur mani savās stiprās rokās un viņš uz mani bolās un es viņam saku, ka bij veikalā pasūtīt ogas un viņš man uzdāvina kleitu ar punktiem un es viņam piebilstu ka turpmāk klsuēšu un lamāšos arī un raušu no st aizkarus un pubertāti dsavu atvemšu. |