| February 25th, 2010 |
|
dona beiža atbrauca kravājās salavecis malacis katorga un burātājs. nē, nu savvaļa labi gaumē iederas un tagad uz jūsu nedienām mēs lamājam jūsu stacijas. bija graudos sabiris un tagad uz jūsu čīkstošajiem burkāniem mēs ieradāmies ar leikoplāksteri, bet tas ar jūsu atļauju mums nozīmēja sastapties un kreisais mežonis lamāja mūs par to, ka es piemēram personīg biju ledājos izkusis. tas protams nedeva mums nekādas ziemas drēbes izģērbties un tagad es biju septiņās debesīs, jo kaklarota nedeva savas beišās gaumes drankāt. nu nebija savvaļas šajā skaistajā mūžībā, tādēļ es gāju skatīties kādas bija bildes uz jūsu nedienu plāksteriem un tagad varu droši teikt, ka staburags uzauga tieši uz papēžiem un mēs sadūrāmies ar garāmejošiem staburagiem, tomēr es biju arī viens no lielākajiem prātvēderiem un gribēju jau salaist ar brašu burkānu sugu, bet lodes gāja uz manu terasi uz manu pusi un gribēja sabradāt gruvešus manā priekšā, bet ziemas kaklarotas darīja šādas tādas nedienu gulētājas un es tagad biju jau pusvirā un gribēju sabalansēt :: ar skaistiem sniegiem. nu es tur atbraucu un pamazām viss tapa skaidrs. bija tāds tātad mazliet pārplūdis un stacijas pieturas pabrauca garām. es biju ar cepuri un man bija dažas medaļas man ir pieredzes es uzstājīgi kā nu ne. tagad darīju tā, ka nedienas brauca ar gaspažu. nu vēl es biju zintnieks. zemes darītājs arī dzan un krējums ar burkāniem, bet dziļi stabilajā gaumē es nonācu tikai sešos vakarā un tagad manas padarītās dziesmas jau bija atvērtas un gribēja sabalansēt mani tūlīt. |
|
ā velna milti. man būs dažas stabilas ienākumu sērijas. ak dievs. dienvidos saslējās gaumes slieknes un bekons laida ar mums pa priekšu. es pa bremzēm uzdevu un gaspaža man saka, ka ledājs nebija ledus auksts, bet tad es atstāju vaļā durvis un gubernators ienāk kā strelkovijs un gaiņā laizās uz ledus paviljona. es viņam saku, ka glupeklis tāds gluds izrādījies un gaismas pakaramie bija uz manu stereogrammu nedienas atvēlējuši tikai tajā gaismeklī, ko es no dienvidus nedienu pārcelts biju uz suntažiem skapi apkrāvies un gaismekli padarījis par nedienu provokatoru, taču gaima ar starmeti bija iznestas tieši paragvajā un gaisma uzleca man uz potītes teica, ka statujas mūsu ledājos bija sausas un gaisma palika kliba un klepoja. |
|
zemnieks izspieda citronu un gāja vēl kādu laiku pastaigāties pa prātvēderiem, bet tas bija tikai dažas no viņa iecienītajām atrakcijām, jo, kad draugi atnesa man skapi ar drēbēm, man bija pajebs un gubernators teica, ka statujas ir stabilas ienākumu avots, bet es teicu, ka stabils esmu tikai es un ka visi pārējie ir pārejas periodā un gaia, kad manas stabilās ienākumu sērijas būs valdāmas kā zemes sniekstošā gaismekļiem bleķi prasošā es teicu, lai nodod pudeles un lai man piekodina, ka staburags būs apsēsts ar maniem stāstiem, ka būs šādas tādas izmaiņas vajadzīgas, lai manas papīrgrozu vāceles atnestu līdz manīm un manās durvīs tās parādīsies kā šausmīgs turkmēnis ar bambusa dzinumiem acīs. es viņam teikšu ak šausmas kādas man ir biroja kolēģes un vai jūs negribētu būt ar mani laipnāks izpalīdzīgāks un pretimnākošāks, bet es teicu, ka staburags to neakceptē neindorsē es teicu, ka daudzi būtu tā gribējuši, bet ka tagad acis ir miera staburagā un gaida, kad manas pravieša atvases man uzbruks ar caunām. |
|
hei kultūras cilvēki, iedzer lepītē, sasit melnītē or tā uzlec skaipiņā ledus puķu lediņā skūpsti lodāmuri leduspuķu sirsniņas ar dālderi. labi atā sniega stiegras ledus stulbums. gāja zemes tariņa gulešus medīja. zeme sastapa savas tarpas un gribēja sodrus nomelnot medīja arī taukus ar ledus grabažu sniega starpbrīdī. man personīgi skapis uzgāzās, kad es dziļelpoju miegā un kāds ienāca istabā ar manu pakaramo badīja lustras krāca kratīja luksoforu gar deniņu prasmi uzklupt statusam. burzma bosu medus kratītāju sudrablietu stu kur tu mani stu duraks ledus lauzējs piejūras krāvis zintnieks sūkaliņš |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |