|
kur vien dzīves pavediens veda
viņš gāja kombinē pidžammā
spēlēja elektrisko ģitāru
jaguāra ādas jaku uzmetis
pieneņu pūkām matos
zobu bakstāmo strēlnieki
viņu panāca
cieši klāt pienāca
mutuļojošā pļavā iegrūda
miglas aizkariem cienāja
noguruma dakstiņiem
līgumam ir dzīvnieka spēks
grābiet, ko darāt un domājat
konkurējošā pasaule
grūtdieņu galvām rotājas |
|
patafona galvu pīpējot
metām mērķī asakainu ezi
lielvārdes jostu apjozis
seja brīnumainās vietās
ejam |