| November 17th, 2009 |
|
uz zemes dzīves gaišajā strāvā stāvēja strādnieki ar piedurknēm
un laizīja lavu nebija jau dikti garšīgi
bija tie laiki kad
stulbs var palikt |
|
bez rokām gaišas atmiņas
gaišā rokā stulbs jautājums
un viņš pajautāja, vai
jaudāsiet atņemt man dzīvību
ar stāvlampu pa galvu
galvvidu zemestrīci
zemesriekstu sviestu
dubultu dūri ar dubultu dūri
pa seju pa pieri pa vēdera dobumu
nu gan pietiks stāsies rindā
pēc dzemdību nodaļas
rausies mietā nejau katru dienu
mātes pienu ar stulbu kulaku
stulbu jautājumu un stulbu didaktiku
nu kā uzmetīsies tā saņemsim gūstā
raudāsim par viņu par dzimušo nelieti
nekad nevar zināt ko no tā visa varēs
iemācīties
varbūt applaudēt un salūtu
ar šokolādes puteni
un pieneni dzeltenu un tad pūderi
cukuru stokholmas simfonisko
to tur tagad
kolosāli |
|
blieztin blieza blūza meistars
liels tas bija savās biksēs
meistars ar kapliču pār plecu
pārdots nosolīts strups un špicka
droši ka var arī noenkuroties
droši ka ar drošu roku tālu tiksi
šausi šausmas dikti patiks šaut
dikti patiks mērķī tēmēt
dikti dikti tubi dibi dibi
non alkohols |
|
iebrauca ormanis jaunā teritorijā
.or argentum metal dzestrs rīts
ne?
nopeilē kolekcionāru zemes sānslīdi
un kobaltā viss tāds nu nekāds
būsi piebāzts ar bietēm vatē
stāvēs rakstīts pietiek
būsi stāvgrūdām piespiests ar sulu
ar orgtehniku un lokomotīves pīpi
zobains skroderis strostās
tekalē bākā kur uguni
bākā dur suni nost
bākā viss notiek līdz ar rudeni
bet nenotiek ziemā
kolosāli sniegā lauzties ar rokām
kuram pirmam pārplīsīs spilvens
dzīslas saliks uz kumodes
būs graužammūris būs stilīgi
būs uz kopenhāgenu
un būs uz berlīni
muktin pamuks stiebri nedienas
un linsēklas
nu tās brokātu drukātājas
peldbikses ar ikonu
drebelīgu roku izšūtu cisternu |
|
redzēju sevi no citas puses
tas tik ļoti nepatika ka
sajauca galvu tagad izvairos
par to domāt, bet, ja nav galīgi tūtā
tad mierīgi paiet tam garām
kā nebijušam un var atkal mēģināt
būt trausls kā kaņepju sviesta valis
vai arī kā tu tur toreiz teici
ka nevajag visu vienā
ko tur
bija jau arī laiks kad stipri sniga
nu
sniegā bija divas kājas
negāja labi
uzlika kājas uz paklāja malas
ieskrējās un leca atspērās
pret spirālēm un kauca sirēna
logotips ledus stumdītājs
kolorīts tipāžs ar bārdu un ūsām
ar dažiem gariem matiem uz galvas
kūsā dzīve rūsē metāla statujas
un statujās dzīvo kurlmēmi ļaudis
kuriem viss ir vienalga
bet man nav jo es esmu marksists
un man uzsist pa kabatu neko nemaksā
es dodu roku par ķīlu zīmi
par hipotēku uz ledaina ģīmja
un uz acīm kas kasās un kas saka
un uzprasās uz tādu nelietību
kas par to bija teikts bībelē
tas tiek atkārtots biblenē
un taisns trusis bardaks elle
nebija jau arī nekāds ievērojams
tusiņš balle zemestrīce cīkstoņi
klubkrēslā nolauzu nagu
new line |
|
valsts ir vajadzīga pēcnāves dzīvei
valsts ir kontūras kas piedzērušās līmi
kad es nomirs taisnā garā
kad mans darbs par mani smiesies
kad no raizēm netiks vaļā
valsts man palīgā nāks sniegs
roku palīdzēt piedāvās valsts
valsts šis bulīmijas perēklis un slazds
kur peles tur ir cilvēks arī
kur ir siers tur pelē
cilvēks pelē pele raušas ārā
iznāk ārā laukā garlaicīgi
cilvēks iznāk un pelē
iznāk no peles un garlaicīgi
tāpēc ir vajadzīga valsts
lai tā izdod likumus un dzejoļus
un stāstus bukletus par zobu higiēnu
un par ārstu amorālu praksi
praktiski nezināmais lielums
nepraktiski mani liela
es ar savu kailo galvu
zobus rauju
visiem dzīvajiem un mirušie
man met ar kaulu
kalorijas kālija parks kalcijs
nitroglicerīns uz mūra sienas
garajā palagā uz virsmas kas par manām brūcēm tērgā
tad no visiem iezemiešiem paliks tikai baltās maukas |
|
es nevaru to apēst man aiz acīm ir zilas gaismas
uz zaļām skujām skopas ausis snuķis ragi
nagi kauli āda acu āboli deguna bumbieri
skrieties ar laiku zaudēt par gadsimtu
uzvarēt kaujā pie knipskas un dabūt gredzenu
pavēlēt saviem kaujniekiem nolikt ieročus
ierausties ķerrā un lejā pa kalna taku
ar sagrieztiem kadiķiem egļu zariem
ērģeļiem eņģeļie papirosiem grāmatu vākiem
stūrgalvīgi un spītīgi uzņemt nepareizu kursu
dabūt pa muti ar krusu tad salīt lietū
sasalt ragā maize radziņš ēdiens torte
ragū un lazanja un risotto un kulta ola
kulties pa rīgu pa roju pa staiceli
bija viena tāda luga kur ar matrozi zem rokas
izlauztu skatienu mati kā skābenes
šausim stārķus liksim viņiem ciest
lai viņi zina, kā ies mūsu bērniem
kā mums gāja kad mums gāja
pārgājienā iesim drīz
atradīsim cisternu ar baudu
rudzu laukā sinagogu jaunu
uzcels rabīns karatists un nūdists
rubli pušu plēsīs grūti
ies tos pirmos gadus tad jau aizies
laime būs un pār kalniem lejām nāksi
apraudzīt kā armijnieki gūs uzvaru
pār skaidru prātu redzes leņķu sadragāti
nedomāšu vairs ne mirkli
izdarīšu harikiri
ar betona salmiņu |
|
man vienkārši beidzas nervi
turpmāk būšu sterva
skatīšos acīm priekšā uzsietā lakatā
un lasīšu avīzes kas saspraustas lakatā
un ar spalvām kasīšu galvu
lai vairāk var izdomāt kur dabūt jaunus nervus
kur var dabūt dzīves ceļu ejamu taku aleluja tualetes papīru
uzdrukāšu uz vaiga emblēmu miega zāles divas tonnas
pietiks simtpiecdesmit gadiem un csdd eksāmenam
un bataljons būs manās rindās cīņai pret badu āfrikā
cīņai pret buljona pīrāgiem un viltotiem muskuļiem
zeme griežas ap savu pasi
foto 6x8 un bikls skatiens norasojušā logā
ar ādu būs pašvaki būs jāņem no dibena un jāliek lietā
slidena iela sašvīkā ledu ar kartona peni
pieeja tāda konstitucionāla
konceptuāla moderna laikmetīga
uz virzienu orientēta virzās un kustās
kā vizulis astei priekš zivs priekš kastrātu jūras
priekš buratino buras priekš pilnas jaudas
pietrūkst viena tējkarote medus
un zobupastas jūra paver ceļu nāceretei
iešu skriešu pirmais gūšu jūsu roku
ekselence saldējum |
|
skrāpēsim sienas
ar nagu laku
lakas noņēmēju
un līdzcilvēkiem |
|
vienīgā mana vērtība ir tāda, ka katru brīdi varu elpot |
|
cilvēki ir valodas melnstrādnieki
baidās sasmērēt rokas
tādēļ uzvelk baltus cimdus
un lūr uz vārdu dimants |
|
no centra līdz alfai gāju kājām un visiem sastaptajiem onkulīšiem ar intonāciju, kas vērsta uz sevi, teicu - profesors šņabītis. pēc tam to teicu arī jauniem vīriešiem, tantēm un meitenēm. secinājums - pirmais valnis ir māns. ja grib uzvarēt cilvēci, vajag to saukt īstajos vārdos |
|
man tos nervus nemaz nevajag am
nervi nolietojas ja tos lieto
bet es kibernētikā вычитал
ka neba jau nu n diena
neba
gāja jau arī kur nu kurais
kur nu kuram
gāja un stājās tādās kā rindās
kā gadu skaitļi
kam atņemts dibens zem kājām
un klumpačo pa bebru pieaugušu
puduru kaut kādu zampu
burbuļi gar ausīm un gar degunu
svaigu kāpostu zupā pudurs
kaut kāds tāds nodibināts
un skatās nemirkšķinot
šķielē ar diviem pirkstiem gaisā
kā gaismu piesauc pilī mēris
burbuļi pa ausīm un pa nāsīm
panāksi burbuli sprāgonis ronis
krastmalā izskalots zelta bomis
stienis kur pievilkties
atzīme kur atskaitīties
rudens zelta lietus čuras sniegs
un brezenta
tas te |
|
tatū iebrauc rīgā un
uzaicina uz viesnīcu latvija
divus pārgalvīgus jaunu cilvēkus
ar skūtām galvām
pakausī lai būtu vārdi spāņu valodā
un
ziema dreb no visām zebrām nost
sniegs balvu tam kurš pirmais piparos
zemes tārpi ziemas pārvadātāji
tālbraucēji tofu kontrabandisti
teiksim tā
kā teiksmās runā garas zeķes
zeķes buratino stipendijas
sveķi parafīns parfīms limpopo
good will butafors zīmē tapetes
ar rezignējošu skatienu nopēta
izraksta receptes un liek
jozt uz bāru pēc placdarma biļetes
tu uz klāja basām kājām
buras rullē liekot māgā
zemenes ar saldu pienu
sudrablietas kauna lieta |
|
pieaugušam un nobriedušam cilvēkam ir ļoti grūti runāt muļķības. viņam ir jāturpina iesāktais gals, jo tas sola visu to labāko, visus laurus un balvas un krokodiļādas. bet es ar pliku dzērveni uz jumta tēmē mēnesi divus gadu un tur jau tas nāk ar stabuli pie lūpām piesārņo gaisu izmeši gari dūmi kā skurstenim pūru pielocījis tagad satisfied nevar vairs pieliekties kāds iedurs nierēs ar skābētu kāpostu izstieptu garu varēsiet noņemties kamēr tas pārstās lēkāt kā dresēts locīties māgā lejā pa zarnām pie trakta tas pateiks, ka pietiek reiz māžoties jāsēžas kamanās jābrauc uz tundru vai pie rozenštrauha cept ābolu pankūkas ar brūkleņu zapti un rūgtu smaidu uz lūpām nosēdīsies reaktīvā lidmašīna un būs mazliet rūgti ap sirdi sastādīti karavīri aug no zemes ar visām locītavām un karabīnēm pieceļas no rīta un pirmā lieta ir vingrot muskuļi prasa savu maize liek tiem roku pie skausta tiem muskuļiem kas nes mani maizē ik dienu uz fabriku liet asinis par begemotu raizēm pret liekvārdību neaizsargātais piedod mums mūsu piedošanu jo esam auksti |
|
tropiskais patvāris skatās uz burtu Y
un mēģina tam piemērot savu dzīves modeli
ja ieliek glāzē martini rumu
ja uz olīves ir rakstīts rakars
tad no visa iegūtā informācijas apjoma
mēs ar bultu būsim trāpījuši serenity
būs arī kam pieķerties dūšu piesiet
iziet pieguļā ar lokomotīvi un ložmetēju
ar cara kapeiku un karoti cukura
un lēni nāks tas gads kad
bēdīgi slavenie mērgļi pārstās
mūs uzjautrināt un aizliegs cukura fasēšanu
paciņās turpmāk tikai jogurtu vai neko
jo ēdīs cilvēks garām savām spējām
lai tam vēderā ir gari sliežu ceļi
kas man ved pa trako tundru
divus graudus centīgas kūdras |
|
you pay the price
i play the dice
maksāt par rūgušpienu
var ar pupu krellēm
sarkanu vai baltu
sarkanbaltu omulību
omleti uz pannas
izkrāsosim rozā
jo tā mums saka
mūsu sirdsapziņa
ko mēs ienīstam
jā tā ir bikla
kad ar kulaku pa galdu
ovālu sit skrūvgrieznis
kam nolauzts opāls
galā zaigojas
kā tranšejas man spiež
uz olnīcu
mēnessērdzīgi bērni un
zaldāti lādē bisē zapti
šaus trušus jo tiem spalvā
dimanti un olas dod pret
parakstu un galvu noliec
nociršanai gabriela garsijas
markesa vārdā nosauktā
bifšteka līnija ar garu
tāliju un korifeju aiz jostas
nedienu pravieti stikla
zvērnīcas pavāru pārsietu
artēriju iznomātāju
kapilāru ārdītāju
sūnu zēnu beidzamo vasaru
niekalbības tālavas taurētāju
zemu liecoties piekautu |
|
mēs neatkarīgu latviju violetu gribam
jo mums zem acīm violeti ir
viola lāzo protestē no tribīnes
tai violeti zamši acīm priekšā zirgi
kleperi ar melnām bantēm galvas vidū
acīm ciet pa melnu tumsu
violeta lāzo kraukšķina čipšus |
|
es ķeru zivis
catch fish
ar pneimatisku antenu
ar televizora palieku
arvien atpalieku
nepanāku raidījumu
jo man priekšā stabs
telefona aparātu
situ dūri zem galda
aparāts saka
pietiks darīt kaunu
zemes dzīles nafta guļ
piecels kājās kaimiņu
ar bisi svaru ripa
nimbu saplacina
pikta kaimiņa līgava
sagulētu seju
tenterē pa trepēm
gaida dāvanu
jo viņai šodien bereti
apglabā |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |