| September 25th, 2009 |
|
nu kā sasēdos miestos metamajā kauliņā izspēlēju trompeti sausu atteicos no broakstīm izmazgāju ausis asus video kartei sausas āderes neļauj griezt riņķus šķēlēs neļauj ieklausīties sirdsbalsī un koķetē ar rausi medī lieko svaru izmežģī atsperes klaudz pa dzelzsceļu biedē visus vietējos mikimaušus būtu labāk sasējis vai sasējusi pauniņā lustras un prom uz siltām zemēm kur nav klaušu |
|
glīti sakompilēti sirdspukstu patskaņi mežģīnes lietū sakļāvušas atsperes mudīgi izliekšu vienu stīvo staipīgo stīmīgi vilks paķers zobos rabarberi un metīsies krūmos metīsies zaros saķersies āķos izvilksies krastā kauks uz āderēm lāpīs caurumus sūkstīsies nāks uz sociālo dienestu es viņam piedāvāšu aukstas plaukstas tas uz mani skatīsies kā tērētu teiks es taču atnācu pēc auzām izvāri man putrā krimuldas šoseju es jau būšu tālēs kad tu atcerēsies numuru |
|
viss iet uz to ka placdarms liekēdis liekā svara vērotājs kuldīgas mežinstruktora biedrs piepiņš lauztu roku skatās pa logu tālumā ierauga savu otro pusi un atceras ka nebija pietiekami stiprs lai saturētu kopā savu ķermeni nu ko būs vien jāslapstās gar sienām lai izskatās ka otra puse ir blakus istabā |
|
man kreisajā uzacī ir divas sirmas (skropstas?). laiku pa laikam izplūcu, ataug. Arī skropstas un uzacis, kā viss mūsu organisms, ir regulāri jākopj. Turpmāk saņemies un piestrādā pie savām skropstām un uzacīm profesionāli. |
|
gulēju rajona zālienā un lasīju, kad pie manis pienāca divi pacani, notupās un teica, ka grib aprakt savu magnetofonu, es teicu, vajadzētu ielikt plēves maisā, lai nesabojājas, apgāju otrā pusē uzirdinātajai zemei, notupos un mēs patērzējām |
|
cīkstēsimies kopīgiem spēkiem lai nepaliek pāri aromāts no dēļiem un sejas krēmi uz šosejas uzziesti spīd saulē lūpas un pumpainas bikses un krekls ar gludekli pie krūtīm es zvēru es nekad vairs nebūšu bērns |
|
ar lielgabala strupo galu atvēru aploksnē bija naglas izziņoju visam karaspēkam kompozīciju pamainīt mobilizēties uz palodzes un ķert mirstošas virtuves palīdzes kas netur vairs savu svaru saļimst un lietus tām pāri bradā līdz zeķēs sāk augt partizāni ar cigāru galiem zīmē peļķēs omleti un kopīgi apēd to rokās turot kolēģi zobupastas inženieri dušas telpas slepeno guru ziepju trauka tinktūru bukenvaldes uzraugu diegos satīto luisu lindgrēnu |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |