September 14th, 2009 |
|
drīz jau vaidzēs līmēt ciet, līmēt ciet to peli. pīle pīpē viņu, pīpē peli |
|
pulkstens tikai trīs, bet man jau šķiet, ka ir pagājušas divas dienas |
|
aizmigu ar zīmuli rokā, un sapņi mani iznesa cauri kaut kam jaunam. pamodos pilnīgi citā vietā, un visas atmiņas bija mākslīgas |
|
if you survive melpomenes koķetēšanu you can survive enīsing |
|
stroboskopiskas bailes ledāji atraugājas ledāji mānīgi kustas un kustina savas figūras lauza man galvu medī mani starp saviem kauliem mani grib salikt pa plauktiem es ledājiem saku lai nečurā taurē ledāji tādi kā plānprātīgi tādi kā augstprātīgi un lēnām kustas pa manu galvu līdz atrod kur es slēpju halvu izēd visu sienas skapīti atstāj tikai marlē ietītu sosīti kūst ledājs mijkrēslī tek upe augšā pa kalnu un kad es nonāku savā apvidū man gar sāniem sitas saule |
|
viņš lasīja viņam lasīja priekšā tad kurš beigās lasīja kurš ir vainīgs kuru vainot ja dzeja pati par sevi ir laba vai ļauna tad cilvēks kas to lasa paliek traks vai izkūp gaisā kad es skatos uz viņu man nāk prātā galva un mutē kas man nāk nejau nu kaut kas no tā laika un gribētos skapītī paslēpties un nerādīt nevienam savu galvu jo tai vietā kur citiem ir galva kur citiem stāv galva tur man priekšā nolikts stāv un es no viņa ēdu nolieku vietā un kāds to izmazgā samaksā par mani es laikam tūlīt izkāpšu un gribētos tā garšīgi pavadīt laiku un tad stacijā stāvēt gar stabu rīvēties un rīvēt bietes stacijā uz perona vai uz sienas pulksteņa vai arī berzēt rokas gaidās un kad parādās tad turēt saujas kopā saliktas smīnēt līmēt bārdā maksimas uzlīmītes vai tās no rīmi vai arī tu domā ka tas ir slimi? |
|
izkvēpināt stiprākos no plēsējiem dakstiņus pārklāt skaistiem papīriem aizlaidās mudīgiem soļiem spārnu vēzieniem skapītī ienāca lustras grēcinieks |
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |