|
ja karmu krāj, tad tā uzkrājas, ja karmu nekrāj, tā dispersējas. viņu piš dirsā, bet viņš tikai saka i have to do this quest right i have to do this quest right. pa mīkstumu, nekad pa kaulu, es laikam maksāju par holokostu. izmisīgi un smieklu pārņemts cīnos ar sava izmēra krabi-sienāzi un vislaik lūdzu, lai kāds mūs kopā nofotografē |
|
es to nez kāpēc paņēmu personiski. mazs kaķītis apgūlās un izgulēja visu labību, tagad jāiet ar zobiem pa zemi vagarēt tā jau vairs nepalīdzēs nedz zobupasta ar granulām nedz arī varēs kādam pažēloties, jo kaķītis visu redz. un dziedē |
|
šķipsniņu baltā krekla, šķipsniņu noskūtās galvas un salīdzināt, vai tās ir fonētiski vienādas vai arī vienkārši kaut kāda fufla. vai arī tipa like, oh, kastaņi un tad stūķēt visādās dirkās peredrjagās un pendele un pendele katru soli kā sper tā saņem pendeli un vari iet ar savu stikla trauku vari berzēties gar žogiem un vari raudāt atraugas ka sprāgst pret asfaltu un atstāj tur kaut kādas somiņas |
|
end she said ar mani tev nevajadzēs pataisīties vājākam |
|
gandrīz vai jāpadomā, ka bija pareizi pret cilvēkiem izturēties kā pret sūdiem. nāku ārā no veikala, un spraucas viena iekšā, nepagaidījusi, kad iznāks iznācēji, es saku "jāsteidzas iekšā, jāsteidzas iekšā", bet tā pat nepagriežas pret mani, var just, ka baigi iedomīga un mani noniecina. es nodomāju "blondā blozga" un atceros laikus, kad nebiju tāds ņurņiks. vispār pēdējā laikā jūtos apcelts, ignorēts, nesaprasts, nonievāts, neievērots, nestilīgs, nemodīgs, nošņurcis, ar zemu pašapziņu. derīgs tikai tupēšanai istabā |
|
es arī vairs neiedziļinos niansēs, īsti nekrata, ka varbūt tās ir manā labā. vienkārši zajebala |
|
es nez, tiklīdz es kādu savā galvā sirsnīgi apstrādāju, tā viņš it kā pievienojas manai manson family, bet, ja atstāju savā vaļā, tad viņš mani tirzā un rausta, un padara par pugalu. http://www.youtube.com/watch?v=XREnvJRkif0 |
|
turpmāk, kad kāds prasīs "tu zini, kas tas punkts tāds ir?", viņam teiks "jā, tas ir viens tāds psihs džeks". autobusā man blakus apsēdās mana mamma un es viņai spēju pateikt tikai čau, tad apraudājos pašņaukājos un saņēmos. kad viņai bija drīz jākāpj ārā, viņa man paprasīja, vai es samainīju saplīsušās kurpes. es teicu, ka jā un parādīju, kas man kājās, teicu, ka naudu gan negribēja atdot, jo bija pagājuši seši mēneši. |
|
ārā baigi sakarsu un redzēju iespaidīgu čūskas līķi. turpceļā pretim nāca divas rajona tipa meitenes, vienai uzlocīta viena bikšu stara. pēc gabaliņa uzlocīju sev bikšu staras, lai nav tik karsts. atpakaļ gāju pa citu ceļu un pretī nāca divas tantes uz gadiem 45 arī tāds rotaļīgs skats vienai uz otru, varbūt kādreiz iedzērušas, bet tie gadi, tas attālums, un iet viņas tādas, varbūt strādā kokapstrādes cehā rīgas tonis vai dzīvo turpat mājā pie publiskā pumpja |
|
vienmēr, kad man nesūta darbu, man šķiet, ka esmu sataisījis sūdus, lai gan visdrīzāk parlamentā tagad ir vasaras atvaļinājums, bet es kā tāds lopiņš nemāku izmantot savu brīvo laiku |
|
snaiperi slēpjas sēra āliņģītī. ielien tur līdz padusēm un šauj pret kalnu. kad nāk smilšu vētra, tā paceļ viņus gaisā, izpurina, noliek vietā un pārklāj ar sietu |
|
|