| August 13th, 2009 |
|
kad redzēs, ka es vairs nejūtos aizvainots katreiz, kad man kaut ko pasaka, tad vairs neturēsies pretī tam, lai uzskatītu mani par mākslinieku |
|
nav tā, ka es ar stopiem atbraucu no alsungas un uzreiz lienu jūsu silē ņemt jums nost brokastis, lai gan šaubos, ka pa nakti kaut ko domāju, bet līnija ir jāietur, nakts slengs ir jālieto, kas gan nenozīmē, ka es tīšu prātu rauju pušu celofānu. man bija kaut kas padomā, es tikai neatceros, kas tas bija |
|
ja kuldīgā man visas drēbes bija rūtainas, tad tagad man visas drēbes ir strīpainas, jo rasu māksla ir jāizgudro, pamatojoties uz tiem |
|
citi saka, ka sarunas ved tikai daži, bet es sarunas nevedošais simpatizēju šim teicienam, kur tad es ar to atrodos, vai, piemēram, esmu likvidējis cerības iespēju, nosakot sev, ka sarunas man nevedīsies un par cik citi tās neved sakarīgi (nejau attiecībā pret mani, bet savā starpā), tad es it kā pieslejos šiem kvalitatīvo sarunu vedējiem un piebiedrojos viņu skatā uz tiem, kas sarunas neved, bet pats palieku ne pie vieniem ne otriem |
|
gudrie un cēlie apdzied muļķos un dumos, es klusā priekā piebiedrojos dziesmai, zinot, ka mierīgi ietilpstu otrajā kategorijā |
|
man ir ļoti labi attīstīts mehānisms, lai izvairītos no sarunas. pietiek pakustināt pirkstiņi. nejau ka ar to jālepojas. es sūdu kaudzē mēģinu uzlekt visaugstāk |
|
man glaimo, kad specializētā literatūrā raksta, ka attiecīgā grāmata atšķiras no pārējām. tā es jūtos īpašs |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
