| July 31st, 2009 |
|
tā vietā, lai mani barotu, sanāk, ka man jābaro visādi mākslinieki. kas tad es neesmu nekāds mākslinieks? |
|
tagad es redzu, kāds eksistences tukšums ir gājis vislaik paralēli. tas rada tieši tādas šausmas, kādas man vajadzīgas. maskavas iela mana mīla |
|
vai es varētu darīt kaut ko tādu, kas neizskatītos tizli ne no vienas puses? ja es būtu līdz kaulam kruts un patiess tad varbūt. un tad izdarīt harikiri. mierinājums sev. nekur nedala talonus, tad es paņemu to, kas mētājas apkārt, sapelējušus kartupeļu maisus, uzmaucu galvā un iestāstu, ka no tā kaifoju. un kaifoju arī un pašol dirst. nebeidzamā sistēma, vislaik turpmākas atveres sajūtās, kurās gāžas iekšā aukstums un tukšums, kas ir tik pilns ar dzīvām sīkformām, ka man drīz pārplīsīs āda galvā un tur sāks ložņāt inspektori inženieri lai mani uztaisītu par garaiņu fabriku varēsiet nākt man lēkāt pa gurniem, ja es tav vēl nebūšu iesists pilsētai starp acīm starp divām spuldzēm a es paraušu kājas uz priekšu lai lidotu cauri vindstiklam un notriektu spuldzes uz trotuāra izbirs kaut kas, par ko izrakstīs sīkdatnes pa visu ā nu labi |
|
neuzķerties uz "a un t", tas ir vējš, kas ir svarīgs. tā ir a komanda, kas stāv aiz mūsu mugurām un plēš ādu nost no veciem dīvāniem izraksta to ciku rakaru salu uzber no meliorācijas atvestā smilts tāda sausa iespļauj saujā un rok tālāk, bet mati sirmo, mati pamet galvu, mati nonāk debesīs un tur tos pārstrādā desā |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
