|
molekulārais fizisists savu dzīvi bija veltījis teātrim. viņs gatavojās iet uz grupas tesa koncertu un šim gadījumam bija speciāli sagatavojis bikses. viņš bija 1,2 šis teranova teroristu starpā, viņa klāstā, cita starpā, bija dažādi ieroči un apkārtējā apzīmētāji, viņš nedevās rokās ne pušu plēsts un bija gatavs uz kompromisu, kur to prasīja etiķete. |
|
man jums ir jābrīdina, es vairs nebūšu 1) pretimnākošs 2) piena paka. un kaut kas no tā visa ir sklerotisks |
|
pēc negaisa tagad piecēlos < jo, lai, pienākums, izvēlieties, izvēlēto atmetam. paliek caps, par to vēl parunāt, par to vēl uzdot jautājumu "ko?" >
bija man viena tāda tasīte, kas nedeva savus galus rokās un tērzēja bez mitas, kamēr miza nolobījusies un var pliķēt pa plikiem sāniem? ne tik ātri un ne tā uzreiz, mēs ar vabuli bijām un mūs apturēja mentūra abažūra un ambrazūra viss tas, kas vajadzīgs plastmasas logu un durvju ražošanai. es uztaisu žēlabainas acis un saku, ieskatieties man acīs, bet pats par to neesmu viss tik drošs, jo iekšā viss nestabils un uz āru nāk tāds kā acu mitrums. nu viņi stāvēja brīdi, pārbaudīja mani uz dažādiem testiem, uz e vielām pārbaudīja, viļāja pa rokām un muti un tad izmeta stacijas laukumā, kur es iemācījos pazīt pulksteni, pēc pūdeļu krēpēm orientējos laikapstākļos un nebiju ne pušu plēsts kad mans vilciens aiz trejdeviņiem kalniem un vesela bara hotdogu pārdevēju notaurēja tā, ka man bija skaidrs, ko no tā vajag atdalīt un ko vajag apkopot tādā kā māgā |
|
miegs un tūta galvā mani apdāvina, bet es nemāku to izmantot un pat "es" vietā jau biju sagatavojies lietot "jūs", ko man nepiedeva staļiņingradā, to man ne tik nepiedos. goda vārds uz tā sola, kas sēdēja ar kājām pārceltām pār platajiem zodiem tur no visām žirafēm un citām stabu ielas iemītniecēm mēs pa logu redzējām, a mēs pa šķirbu dzirdējām, kā jūs strīdējāties vējā mūsu zoo viss ir vienās ielās viss vienās rētās un ielāpos nāksi pieliksi pie durvīm roku plaukstā iespiedīsi kāsi metāla detektoru un mākslīgos zobus tādus kā visa kreisā puse aiziet mēma un nevar pakustināt pilnos redīsus nedz avenes izravēt kā tās iedūrās beretītē tā ojārs vācietis saka krieviem, tātad ņemec, ja ņe ņemec ja metkij strelok, beritji menja v brigadu, ja vas primerju i tagad sastavim akt |
|
valsts iepirkumā mani diezgan ātri izķer, tad iespundē preses namā un liek rakstīt bulvāra žurnāliem. protams, arī liek satikties ar galveno sabiedrību, bet ko man tas dod, ja es nevaru aizstāvēt savas intereses, tikai kāda cita intereses, objektivitātes, sistematizācijas, konglomerācijas un galva vienās tulznās un kur tad vēl puni uz rokām kā mēdās uz mani cimdi saka, neuzvilksi tu mūs, mēs tevi kā karodziņu pie izdauzīta vējstikla uz ko es viņiem saku iepūtīšu jūs kanālā tur jūs apgrauzīs jūras zāles un meldros izskalotais kabatslakats būs pilns ar svešiem pleķiem varēsiet sviedrēt savas atmiņas par sarkaniem gaņģiem un vispār aizstāviet tēviju mums jūras teritorija ir diezgan plaša izsēdinās pa vienam izretinātus dziļajos ūdeņos un būs cauri visām nelaimēm ar nezālēm un to, ka materiālā pasaule nobrucinās, to čamdīt un stumdīt kamēr viss sabāzts kulē un var pārmest savu galvu pār plecu kā zeķē iebāztu cinka bumbu. gurķis vēl piedevām un novecošana skujiņā |
|
apkarsēšanās vārdos galvenā atšķirība ir tajā, kā es sevi vērtēju un pārvērtēts kartupelis ir kā slapjā zālē iemests izsmēķis, tas nevar uzsildīt grunti un strūklās iespundētais mikrobs atriebes saldā sile nebūtu tas raudamais gabals tik lielās švīkās uz vinila varētu nospēlēt vienu setu un dabūt pa tauri no aizmiguša bērmeņa tas tik pilni glāzē baldirjāni un sēc pēc pēcapmaksas taloniem visa lete nolipināta ivis tik rūc un taranē savus viesus ar pieblieztu paplāti saka lai kaut ko uzmet savādāk visi spodrināšanas darbi paliek tādā kā dīkstāvē un jaunceltne ta jaunceltne bet ja cinka jumts zaigo saulē tad vēl kādu brīsniņu dzīvosim un asaru notrieksim pret asfaltu kā ņerga savus spēkus ziedo saules pinumā visu koncentrē un tad trumulis ar garu snīpi uzsildiet man sinepju plāksteri un dāvājiet to mana ķermenim, kurš kā kurmis izslāpis pēc slavas ar gaiļbikšu terasi skraida un piedāvā izīrēt par labu naudu saka tas jums nāks par labu tas jums iemantos tādu atcerēties spēju un atmiņā ierakstīs jūsu koordinātes un skaitīs pēc katra pieturas punkta ja jau es jaunajā rīgas teātrī ienāku ar uzplēstu kabatu tad varu arī mierīgi ūjināt savā avīzē ja vien pie manis nepienāku un nepalūdz ieskaitīt kasē nedaudz putekļu es arī kā atvēzēts koks-dauns biedēju stāvgrūdām piebāzto kupeju nelejiet verdošu ūdeni iekams neesat nomērījuši attālumu tā uz viņiem teica vieda balss tā mēs paklausījām un viss mūsu starpā noviltais tika stabili iemūžināts kā attiecības starp un no līdz kolīdz mēs jūs atkal padzirdēsim tā dzirdīsim un dzirdīsim kamēr mūs sadzirdēs citas tautas un ieinteresēsies mūsu dūmu gaitā kā tās grīstes visu jumtu nosējušas un pa patvāra apvārsni aizgājušas uz kaimiņvalstīm gvelzt niekus un drukāt slejas par atpeksnējamo par visu klāt pienesamo ak tu nerātnais ivi izbeidz vienreiz un sāc ieklausies pieklusti iekniksē drukns tu esi bet to var labot mēs uz tevi iespringsim un gabals pēc gabala nāks ārā, ivi, tu redzēsi un gaidi vien ar lielu un taukainu kuli tikai nepiesārņo dabu tas atcerēsies uz nākamām paaudzēm tas mūs kā ludzas rajonu pievienos aiviekstei un gods paliek gods bet klusība ir svēts naktspods |
|
bulkas tādas kā norietējušas, tādas kā ar karieti izvizinātas un es arī bez jebkādas apvainošanās pienāku pie kulbas un sāku tērgāt. citās aprindās tas tiktu uzskatīts, ka nāku piedāvāt iepirkt kādus niekus kurpju šņores un smēres, bet pašlaik šajā gadalaikā uz īsu pārbaudes brīdi nevar būt drošs, ko cilvēks no sevis reprezentē, jo tas var izskatīties, bet pa aizmugurējām durvīm ārā nākt tvaiki kas kā virtuves darbiniekam man vienmēr šķiet aizdomīgi ja lielākais priekšnieks nav gana vīžojis savam darba sparam ierīkot tādu kā novadi un tad gāž pa taisno šķērsielā visus tos pūļus kas kā izbadējušies da izslāpuši da mēs atzīstam, ka esam krievu tautas un mums par to būs jāmaksā par latgali jāmaksā par vidzemi un rundāles pili jāmaksā mēs kas ķešā nēsā vielas zameskai mēs ar kaklautiem un gurnautiem mēs kas leksim ūdenī bez peldbiksēm cerot tās tur atrast. muldēja gāgānu kari un mūsu muskuļi no šīs dunas palika neitrāli nebija ne šaut sparas ne iet gruvešos pārvērst pretinieka teritorijas ciemus un galli arī bija pilnīgi aptaurēti tie nesaudzēja mūsu gūstekņus tie lika tiem un tie lika tiem kurš kuram lika kuršn palika bešā kurš vēstures grāmatās lauza kaklu vistai kuru cēla uz galda kura aizlidoja nelidini man gar degunu sāls trauku mēs jums ambrazūrā saklupsim un ezīšus ārā nelasīsim un tad no dziļā kauna man būs bumbieris pierē |
|
< > maizi nepiesolīja ne pušu plēsts iekšā pilns ar zapti es prasīju tīru maizi man iedeva ar pildījumu tad jau varēja arī ar buljona pīrādziņiem vēderu piemānīt un letes meitai stāstīt kādi tai kruzuļaini svārki lai gan kājas vienā ēdē un dejo istabas čībās pa pielietu virsmu paši trulākie truleņi arī uzliek galvu uz strīpas un vērš skatu uz augšu a tur tāds iespaids kā ar kuvaldu pa saulespuķu sēklu dunoņa vien tikai paliek un putniņi lido knābā ārā visu pelēko vielu kas kā mūsu birokrātiskā mašīna pieņēmusi skaitīt ir no tās valsts kur dzimtene netiek godā cienīta no tās galaktiskās entropijas no tās visur esošās galatejas pielūgsmes un es gāju ar pakārtu kāju visiem bija smiekli bet man raudas par nabaga jēriņiem kas izlaisti industriālā pļavā peras pa gruvešu kaudzēm kamēr atdod galus kādam čigānam gruzīnam kas ar savu tesmeni pār plecu pārkārtu iet ar to vilnu tagad uz tirgu biedēt kaimiņu meičas kas dullas uz šito padarīšanu berzējas gar auto izliekumu un tā priekšējo zīmi vērā neņem un tik drātē pāri sarkanajam uz krustojumiem un degunā jau spalvas kilometriem vien izaugušas atpakaļceļa vairs nav nākas sadzīvot ar savu deformēto galvaskausu un pielabot brilles ikreiz kad kāds aizņemas vienu kājiņu un ar izolenti kā māra melngalve iestiprina sev māgā vienu centrālo kāda dzīvnieka kaulu (mēs zinām par ko ir runa) un saturot savus soļus ar vaļēji piesietām saitēm vējā plīvojošiem matiem un ādu iznāk uz kurzemes šosejas novemt man priekšautu lai es savai saimei varētu stāstīt ka man bullis uzbrucis no zilām debesīm es arī kaut ko tādu ieminos bet visi ir šausmīgi aizņemti ar jauno tehniku kas ievesta no itālijas un ko par taloniem manam klanam sagrūdis uz galvas sovhoztehnikums var palikt pilnīgi šizīgs no šādām rīta ziņām tamdēļ ieturos brangā stilā un sāku sev šūdināt uzvalciņu no kefīra pakām kārtīgi izgludinātas čūsku ādas un dzerokļi kā tas biedējošais atgādinājums par asinsgrēku kas karājas virs mūsu galvām kā kafijas kanna kas nav aiztikta gadsimtiem ilgi bet kuras pūslis ir tik neizturīgs ka draud saplaisāt kā trausls aisbergs ko no mūsu virsmām ir uzsūcis kondensācijas sūklis šis čehu brīnums |
|
|