| May 6th, 2009 |
|
nu arī man pienāca tā diena, kad aizsmēķēju filtru jobans toss ar pirmo ierakstu tie pavērta slūžiņa |
|
meklējot, ko nozīmē fyrom, atradu šādu. varbūt martkore grib pie sevis ielikt, es pie sevis nelikšu. |
|
zinājāt, ka es runāju spļaudoties? |
|
kurā brīdī es kļuvu par klaču bābu? diezgan inčīgi |
|
uz mani paskatījās un teica, paššaustīšana |
|
stāvu pie neatgriezeniskā punkta, kura pārkāpšana sola atbrīvot no automātisma, bet kurš ir tādā kā stiklā, spīd, laistās un atspīd |
|
man nav sajēgas, ko darīt ar panākumiem, šitie ir bīstami, un man ir beidzies ūdens |
|
man ar tām ekspedīcijām kaut kā neiet Kāda dīvaina radība parādījās uz kuģa klāja un visi kuģa darbinieki iegaja jocīgā transā, nespējot neko darīt lietas labad. Kad lielākā daļa no viņiem jau bija pamodušies no transa, misiju vajadzēja pārtraukt dēļ lielā deitērija patērēšanas. |
|
 |
|
 |
|
es nevaru izturēt to uzrakstu uz krekla, bet man tas ir jāpatur, jo tas man stāsta par to, kāds es esmu. nejau tas, kas tur rakstīts, nejau, ka es tāds esmu, kas tur rakstīts, bet gan vispār stāsta. kā man būtu iesprostota viena kāja un es vislaik velkos kliboju un piešļūkāju un nav man brīvības. un nav man brīvības. nav man brīvības, es viņu ievelku sevī. es sēdēju balkonā un man bija noriebies pīpēt liku pie lūpām un neko tur nedarīju tad izmetu ārā šodien tas galīgi neder bet gribas iziet ārā ar kaut ko panodarboties un tagad atkal jau gribas varbūt jāsaņemas jāsakopā vēlme uzpīpēt un jāpastāv jāpadomā vēl tikko iedomājos, ka varētu kaut ko darīt tikai tad kad apnīk, tikai kā nodeva ka labāku neko nepiedāvājāt tad es iešu paizklaidēties ar ikdienišķiem darbiem bez pilnīgas nopietnības vienkārši pavazāšos starp un gar un ap pa virsu tuvojas šis bīstamais apmierinājums bīstams tāpēc, ka tas apmierina un tad es klīstu kamēr izsīkstu bet negribu to meklēt no jauna jo esmu kaut kur iekritis pa starpu mani saknaģoja pēc pilnas programmas un kādos tik es slazdos neesmu iekritis visos pēc kārtas un tad es sēžu savā lauku šķūnī un vis_ dzīv ir bijusi tāds skrējiens ak vecuma gadi beidzot var pajāt un vienkārši sagatavoties atstiept pekas |
|
no manis teiktā sanāk, ka es par visām varītēm gribu patikt. ideālā situācijā būtu jārīkojas pēc iekšējām sajūtām. varbūt es ar savu rīcību baidos sāpināt, jo rīkojos nevis pēc iekšējās sajūtas (jo kautrējos), bet gan speciāli uzprasos, kasos un provocierējos. tas varētu būt labs rakurss, kurā pamēģināt,_ rīkoties pēc iekšējās sajūtas, bet tad ziniet es par sevi neatbildu un varu sastrādāt kaut kādas romantiskas blēņas palīdziet palīdziet |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |