Viena lapa - March 11th, 2009

About March 11th, 2009

01:54 am
apcepta recepte.ienācis jauns paziņojums no konglomerāta. mani mēģina pielauzt iet peldēties pa darba līniju un turklāt pirms katras piesarkšanas ir jāmeditē piecas minūtes. kā man tas patīk?

01:56 am
piektdienās piecdesmitos dokumentāla mākslas filma par jūras krastu un cilvēkiem baltā. es sapratu savu kļūdu pirmkārt nevajag uzreiz pārstiept ānīti un otrkārt vajag apstāties kad gribas nevis pārstiept ānīti

02:24 am
nav ko arī skatīt mani kā izklaidi paši izdomājiet kaut ko atraktīvu. es atvainojos, bet es nevaru izvairīties no šī "jūs", jo kā gan es savādāk varu adresēt. visdrīzāk šo "jūs" sev piedēvē arī tie, uz kuriem tas neattiecas. kā lai nošķir. varu tikai pateikt, ka pastāv normālie jeb krutie un pastā vazaņķi. es nezinu, kā jau visur dabā, ir arī pelēkā josla drošivien, bet, ko gan es zinu, es neko nezinu, bet jūs zināt visu, jo jūsu kopā ir vairāk tādēļ jums arī jābūt stiprākiem nevis jākverkšķ

02:28 am
āboļi piļī, ja bļivu za čīzas. čīzas iz a frend of main. ai belīv in čīzas

03:51 am
nepilnības un liekulības manos tekstos ir vajadzīgas man, savādāk es jūtos pliks neaizsargāts kā buciņš ar pliku nabu sniegā. un vēl vairāk, man tas ir vajadzīgs barībai, jo manu tekstu būtība nespēj izdzīvot bez salmiem apkārt, tie kalpo ar vielu, pie kuras pieturēties, es nevaru levitēt gaisā. jā, es varu pateikt zīmīgus divus vārdus vai teikumu vai pāris teikumus kas ir pārdomāti un ideāli nostrādā un ielaižas visos zobratos un tad pārtikt no tā, kā tie atbalsojas, kā citi tos izlasa, kā viņos iedarbojas ietekme. tas viss tā ir, bet es gribu iet tālāk un es nezinu, kur es eju un vai es kaut kur nonāku un vai vispār vajag iet. šādā neskaidrībā un nedrošībā es mēģinu rast pamatojumu, ko, iespējams, nevajag mēģināt darīt, bet arī to es nezinu. nav arī svarīgi kaut ko zināt un nevar apgalvot, ka kaut kas ir svarīgi, nedz arī pretējo, tad kā gan es varu sevi pamatot ar rakstīšanu? es nevaru, es vienkārši uzrakstu un pazūdu, un es nevaru pat ja gribētu atskaitīties par uzrakstīto nedz šeit nedz iepriekš, jo tas izklausās pēc kaut kāda zen sviesta parastā un tradicionālā, bet tā nu tas ir te | ir robeža aiz kuras nekā no iepriekšējā nav un kur ir aiz robežas pateiktais un tad vēl viena robeža redziet lai kā es gribētu paskaidrot es nevaru, jo brīdī, ka es aizeju aiz šīs robežas.. you know

04:35 am
domās ir (pastāv) attālums (kas nozīmē, ka pastāv iespēja atdurties), tādēļ ir vajadzīga meditācija kā iespēja transcendēt materiālu

04:45 am
piemēram, priekšmeti, kas iztēlē kustas paši no savas gribas, nodarīdami neestētiskus bojājumus. kādreiz ar sakoncentrētas gribas plīdzību varēja tos sadragāt drumslās, aizsūtīt nafik prom, bet tad iestājās pacifisma ēra un tagad ienācis laiks, kad šie priekšmeti ir kļuvuši galēji nepaklausīgi. tad pamostas kapelāns un sarieš dusmīgu pieri dzirkstis vien lido un visas asiņainās stangas kā kājstarpē pasistas astes pa dubļu kunkuļiem aizveļas pie saviem kangariem un urlām bļe žviks ar pātagu vai tad es vainīgs pie visām parādībām vai tad man tagad jāatbild par sevi pēc dzemdībām es jau varu dodiet tik ričagus iestūrēšu ledājā un aprakšu toksīnus lāču saldajam miegam caurums visas tās negatīvās ziņas es savos ādažos dzīvodams neko tādu neredzu beidziet baidīt cilvēkus un mani starp tiem kā necilvēku kā kaut kādu brutālu degustatoru es ar vienreiz piecirtīšu ar kāju, bet jūs jau zināt ka es to nedarīšu - smiekli pa visu zāli: katrs pats sev lielākais ienaidnieks - nolinčot miera traucētāju, seko barga pavēle, jo mēs kā karavāna ceļojam mums kā karavāna atbalsojas debesīs un virs zemes ir mans prāts, nekad vēl neesmu bijis pazemē, jāiegriežas, varbūt tur ir interesanti. pie velniem

05:54 am

ideja - iedibināt vispasaules protesta dienu. neatkarīgi no tā, vai tava valsts ir agresors vai upuris šajā protesta dienā tu protestē. šī diena nebūtu fiksēta, bet gan atzīmētos atbilstīgi faktiskajiem notikumiem, piemēram, pēc formulas n+3, proti, tava valsts iebrūk citā valstī dienā n, bet n+3 tu izrādi savu protestu, piemēram, ar bezdarbību, tu neierodies darbā, tu neremontē tanku, nešuj izpletni, neskrūvē granātas vai negludini priekšautus. šo dienu varētu iedibināt izveidojot tīmekļa vietni, kas izklāstītu un pēc iespējas plašākās masās popularizētu ideju, tādējādi bez vajadzības no jauna iedibināt kopējas rīcības tīklu katrs indivīds savā personīgā līmenī paņēmis kalkulatoru un dienai, kad asv iebrūk irākā, pieskaitījis 3 iegūst datumu, kurā tas var protestēt ar cerību, ka tāpat darīs vēl trīs četri cilvēki visā pasaulē. miljoni. šeit (katastrofas gadījumā) laikam uzsvars būtu uz simultānu darbību, kas varētu izsist no ierindas mašinēriju vai vismaz destabilizēt to. protams, ja eksperimentālos nolūkos sāk šaut atomraķetes uz citām planētām, tad rodas jautājums, vai es pareizi saprotu un varbūt tās raķetes vada kāds cilvēku kopējais prāts un es kā sastāvdaļa varu tikai malties gar citām sastāvdaļām un peldēt kopējā prātā un tie esam mēs cilvēki, mēs varam sevi rādīt citiem un paši brīnīties ar citu acīm ekstraterestriāļu bums visuma kazinaki, es nezinu, kaut kas tāds jau nav iedibināts? neesmu dzirdējis

Top of Page Powered by Sviesta Ciba