| March 4th, 2009 |
|
sākšu pavisam lēni, jo neesmu vēl ēdis brokastis, bet tas nav galvenais iemesls tam, ko pieminēju, ko es pieminēju gribētos būt laipnam un katra lielāku sprēgājumu pasniegt brokoļu mērcē vai kaut kamā tikpat miltainā un skruļļainā es varētu arī paņemt un pārskatīt manuskriptus un izliekties ārā pa logu, bet vai tad tas bija mans galvenais uzdevums man ir jācīnās ar milzīgu spiedienu un es nevaru lokalizēt no kurienes tas nāk un ja man tas mazliet izdodas tad tam ir cita daba kas atšķiras no ierastās un es niegaumēju kā tai pieiet tāpēc es laikam izvēlos doties uz laukiem, bet kā sāk rādīties mājās sēdēšana vairs nav oriģināla tagad visi to dara un tāpēc nevienu arī nevar redzēt telpā pa vidu un tad vēl tā persona kas ir no manis novērsusies un tagad man ir jābūt bēdīgam un lēnīgam jājūtas aizmirstam, bet varbūt tieši es esmu tas, kas te visvairāk uzstājas un varbūt citi jūtas tāpat kā es un vaino tajā mani jo esmu izturējies noteiktā veidā un veicinājis to kas tagad notiek bet pats pie tā vainoju kādu citu un esmu kā riktīgi paputējis vai arī nenormāli citā valūtā uzbagatējis kundziņš kurš vairs nepieskaras dēļiem, kurus ēvelē jo vienkārši ir nodzīvojis gatera katlumājā pietiekami ilgi lai aizmirstu dienas gaismu vai kaut kas tamlīdzīgs man jau sāp spranda un muskuļi un kad es pakustinu spārniņus tad lāpstiņas un mugura krakšķ kā knapi sadiegts kopā karkass un tad vēl tie pienākumi pret virtuālo vidi vai arī vispār kristalizētā patiesība ekrāna ietvarā esmu tagad mazliet sakoptāks jo no rīta izvairījos no zināmas rutīnas un arī atteicos pagaidām ēst kamēr negribas pavisam jo diena ar nakti sāk apmainīties vietām vakariņas ēdu tik vēlu ka no rīta ir nelāga sajūta vēderā tāds kā spiež un jūs jau zināt kas ir tie kas klausās tie ir kādi brālīši bet arī tas neiederas vietējās aromaterapijās un tā vien šķiet ka dažiem ir tās iestrādnes lai būtu laipnāki pret citiem un viņi iespējams arī kaut ko ziedo kādu minūti miera varbūt bet tad aizsteidzas priekšā un tomēr ir sociāli es nerisināšu tagad sasāpējušus jautājumus, jo tas nepiederas šodienas noskaņojumama un vispār es esmu nolemts mazliet pasargāt sevi nevis tikai staigāt pa vējiem kur sapūsts un aiznests lai kā es censtos pieminētā persona ar mani nekad vairs nedraudzēsies un man varbūt būtu jāpaskatās sava bērnišķīgā uzvedība un jāpārved uzmanība varbūt uz to, lai neizteiktu kategoriskas piezīmes kas vērš uzmanību pret mani nevis uz mani un tad vēl tas vairs nedarbojas, ka es atrunāju visus savus sliktos darbus tas tagad ir mazliet iestāvējies un tam vajag eļļu bet cik lielu pasauli esmu gatavs pārstrādāt lai uzturētu savu atkarību slikti uzvesties un tad varbūt ieslēgsiet mani pilns namiņā kur viss ir ar cakām lai es jūtos drošībā leļļu namiņā kur drēbes tiek izgludinātas pirms tās sakraut kaudzītē un nāk konseržkas un namsaimnieces resursu pārzinātājas un piekodina man liek atskaitīties jo viņām un viņiem saraksti ir svarīgi tie jāizpilda un jāatbilst tiem, tāpēc tieku pakļauts un man nav nekas sakāms ja nu vienīgi attaisnoties par ieprieš uzsākto to, kas tagad turpinas un ko es pieņemu kā pašu par sevi saprotamu, jo tas nāk no apgabaliem, kas vairs nav manā pārziņā tādā triviālā situācijā esmu nonācis un tomēr jūtu, ka mani kaut kas ierobežo kādas tādas sastatnes ko pats būtu ar savām domformām sakariķējis un nevarētu iedomāties, kā tas mūs pakarinās šeit dillēs un jā varbūt dažiem izdodas veiklāk izgrozīties, bet esmu uzmetis sev kamzoli, kas mani padara putekļainu bet neredzība vēl nepadodas tad es klīstu varbūt tā ir metastāze pa vidu procesiem, kas mani atbīda pabīda un nevaru šorīt izturēt draudzību citu starpā jo varbūt gribētu iekosties ģērbonī un sev jebkurā situācijā gribētu novēlēt, lai man neriebjas jo es dažreiz mēģinu izlikties ka man viss kārtībā lai nesāpinātu citus bet tagad skatos, ka tas varbūt ir arī tā, ka vienkārši gribu sevi savākt kamolā |
|
datorspēles māca, ka vajag parunāt ar cilvēkiem, tā var uzzināt visko jaunu. man šitas nepielec |
|
klausoties šaflē, atradu kauko labu
 |
|
patiešām, kāpēc mums skelets ir iekšpusē nevis ārpusē? skatos filmu par kukainīšiem
 |
|
jēi, šitos sauc par dzeloņkukaiņiem
 |
|
wazā
 |
|
eu šitas džeks ir normāls, viņš izšķiļas un tad apēd čaumalu, jo tā pilna ar proteīniem. kukaiņi esot ēšanas mašīnas.
 |
|
apraudājos, kad skudriņa dzēra no lietuslāses
 |
|
kukaiņiem vislabāk padodas reprodukcija, kas ir viens no iemesliem, kāpēc viņi dominē planētu.
 |
|
piemēram, šiem mātītes mēdz nokost tēviņiem galvu, tāpēc tēviņi, kad nāk pāroties, ir ārkārtīgi uzmanīgi un ar savām antenām glāsta mātītei muguru
 |
|
tas viens ķēms saķēra taurenīti, un t. spārni aizpeldēja pa upīti |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
