| December 29th, 2008 |
|
ja nesaproti, kāpēc tev vajadzētu veidot karjeru vai mīlēt vecākus, piemēram, lai gan tu saproti, ka tas nebūtu slikti, bet tīri emocionāli nevari tam pārdoties, tad, iespējams, tev tuvākais realizējums ir tikt galā ar kādu citu jautājumu, pēc kura varbūt pavērsies tie īstie spēka avoti, tas ir, iespējams tu esi nolemts uz nāvi un to zini, un, kamēr tu neatrisināsi šo jautājumu, tikmēr citi tevi pa īstam neuzrunās un tikmēr tavs galamērķis būs iet bojā ar nāvi, jo nebūsi atrisinājis šo rūpnīcas iestatījumu. tāpēc tas ir normāli, ja cilvēks nestrādā vai nemīl savus vecākus (vai var būt abi?), jo viņš risina izdzīvošanas jautājumu, viņš cīnās ar kosmiskiem spēkiem, un uzvaras gadījumā novārtā atstātie aspekti pieskaitīsies kā bonuspunkti un veicināšanas balvas (ar kāda bizāra algoritma palīdzību). |
|
nevis politiķi, bet puļiķiti |
|
mana draudzene ir latviešu aktrise, es esmu dzejnieks no austrumeiropas |
|
tu sevi ieraudzīsi, kad sapratīsi to, ko šobrīd nesaproti nedz tu, nedz citi, par kuriem tu zini, ka viņi nesaprot, apzinoties, ka arī pats nesaproti. saprašanas brīdī un pēc tam tu citām acīm skatīsies uz šiem citiem un sevi. šeit es runāju par to, ka tu zini, ka nav nekādas vajadzības darīt darbību x, un viss liecina par labu šādai nostājai, bet no otras puses tev gribētos to darīt. tad vienkārši apej šo neapgāžamo sienu, kas ir tik stabila un universāla, un dari, jo tu pieturies pie uzskata, ka nevajag darīt, tik ilgi, kamēr cienā un slavē sienu, kas apgāž darīšanas pamatojumu. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |