|
neko. es šonakt nogulēju četrpadsmit stundas |
|
vienīgie pašpārmetumi var būt par to, ka nerunā par būtisko. katru reizi ir jācenšas aptvert visu esošo, kā arī ejas ir jāatbrīvo no tā, kam ir jābūt ārpusē (no otras puses). |
|
šonakt miegā nospriedu, ka ir tuvāk jāapskata jēdziens "garīga tuvība". |
|
ko es jums sliktu esmu nodarījis, ka jūs mani dzenat uz rīgu? es braukšu tikai tāpēc, ka man ir apnicis ēdienu repertuārs. |
|
tikai, lūdzu, nesākat ar mani runāt tagad, jo tad es atkal nekur neaizbraukšu kā vakar. pa nakti puspamodos ar dullu galvu, jo nebiju bijis ārā apmainīt skābekļa molekulas smadzenēs. pastāstīšu turpmāk, ka esmu aizlīmējis logus ar leikoplāksteriem un paraloniem, tādēļ svaiga gaisa plūsmas ir ievērojami mazinātas, un, kad uz nakti aizver istabas durvis, lai netiktu traucēts no ārējām skaņām, tad man ir aizdomas gaiss nav atbilstīgas kvalitātes. es biju apņēmies, tad šo apņemšanos atmetis, turklāt visas šīs darbības nebija protokolētas. vienvārdsakot, dzīvei vajag štepseli. es vispār esmu atklājis, kā es pats sevi varu ģenētiski modificēt. vienkārši man nav pieņemams tas īsais laiks, kurā diennakts ir gaiša. respektīvi, respiratori, es saceļos pret šo nekvalitatīvo inkarnāciju. es tikai gribēju teikt /skatās kaut kur sānos |
|
galvenais secinājums pilsētas apmeklējuma laikā - cilvēki ir traka organisma.
turklāt šis trakums tekstuālā attēlā neizpaužas kā vīriešu dzimtes aizstājums ar sieviešu dzimti, bet gan kā, piemēram, vārda "sastāvdaļa" noklusējums. |
|
mums neinteresē "iespēju ir bezgalīgi daudz". mums interesē "kas ir jādara?". |
|
pediatrijas līmenī viens otram garām paiet divdesmit divus gadus vecas audzinātājas un bērnudārza audzēkņa attiecības. viens noskurinās par mugursomu sievietei gados, otra ir sieviete gados ar mugursomu. |
|
nosaukt kaut kādā pazemojošā vārdā |
|
Все мы немного у жизни в гостях,
Жить - это только привычка.
Чудится мнe на воздушных путях
Двух голосов перекличка.
 |
|
skatoties vecas filmas, nākas secināt, ka kino krāsas nav iespējams attēlot. neviens no skrīnšotiem nav krāsains. |
|
skatos filmu par to kā divi izcili mākslinieki - tarkovskis un paradžanovs - pievilkās viens pie otra, mīlēja viens otru, kas, kā redaktore pareizi piemetina, notiek reti. |
|
mūsu uzdevums ir piemānīt sevi un citus, kas skatās caur mums. |
|
apmaldīties vīnogu ķekarā un dusmoties uz vīnogām, tad atcerēties, ka vīnogas ir tā dabiskās iemītnieces. apvainoties uz vadoni, uz karali, ka tas noraidījis tavu dāvanu - izcili austu paklāju. bet vadonim tajā brīdī bija cits aspekts padomā - kā viņu karinās atriebības brīdī par to, ka viņš ir bijis karalis. bet paklāja brīdī viņš to noraida, jo karalis nozīmē ar
kauja pie knipskas. visi kaušļi ir bosiki |
|
duraki tie, kas saka, ka tādas cepures nēsā tikai urlas. tāda bija arī tarkovskim, un tāda ir arī man.
neskatoties uz to, šodien autobusā iedomājos, ka urla tas ir arhetips. nezinu, ko tas nozīmē. |
|
haha, tarkovska solaris autobāņa kadri ir filmēti japānā. haha |
|
Наука? Чепуха! В этой ситуаций одинаково беспомощны и посредственность и гениальность. Должен вам сказать что мы вовсе не хотим завоёвывать никакой космос, мы хотим расширить землю до его границ. Мы не знаем что делать с иными мирами. Нам не нужно других миров. Нам нужно зеркало. Мы .х. с его контактами и никогда не найдем его. Мы в глупом пoложений человека рвущегося к цели которой он боится, которая ему не нужна. Человеку нужен человек. |
|
|