| November 12th, 2008 |
|
dūkaliņ, kas tev ir ar to sirdi. es skrienu ar kaplīti pa mālu un rauju ārā stādus un stādi raujās atpakaļ iekšā grib iekšā tikt kā gribas, kad nav iedomājams miers un traukos iesprostotais slīmests nobraucis no kalna pliku galvu un ar daiļu dakšas kātu metas virsū nācējiem ar nācereti nācējiem uzbrūk katlakalns. pagaidiet.
un tad iestājas rudenīgs ovācijas, jo visiem maziem bērniem gribas, viņi vēlas. tagad par nopietno putuplastu meldiņu un visu avotu iedzimto, kad maltīte pie mums pienāk un esam dienu atpūtušies, kad viss ir noklāts no st no acīm, raugāmies, kā labi esam padarījuši. nejaukais taifūns, graujošais sārtums vaigos. esmi būsim klaiņojuši pietiekami ilgi. laukā staigā sisterciju rindas, mērinstrumenti mūs gaida ar papirosu uz jumta, mēdās sniegavīri. klejo putuplasta līķi. mudīgi mājās iekursim krāsni, sasildīsim kartupeli un kājas |
|
un mēs tad iestājāmies rindā, lai sekotu saviem līderiem. mēs sakam viņiem visiem reizē, lai tie nomierinās un saka mums pa draugam, lai tas atripinās. mēs glaudam galvas un meklējam tārpus uz matiem ir izaudzis cietoksnis bietoksnis. mēs raujam matus laukā un staigājam pa svešām mājām un raustām gaismas pavedienus tik rāmus tik rāmus. godam to visu atklepot un saujā aiznest aprakt dārzā un tad vēlreiz un tad vēlreiz mēs esam brāļi dinamīti. mums ir kauliņš |
| penši dzerokļus skaita | 10:36 am |
|---|
|
satikās divas pavecākas dāmas
un sagūlās gultā viena uz otras
tikko bija sācies mācību gads
kanalizācijas vāki cilājās
un cirta rozēm galvas nost
tās nabu viena otrai aiztika
tās konstanti paturēja prātā atombumbas tēlu
tad kalnsākā no abām
roku otrai matos gūla
tai krūtis salecās kā kumeļš agrā rudenī
kā zemestrīces laikā kājās nevar nostāvēt
tā prāts uz visām pusēm šaujas vienlaicīgi
un skafandras sienas kļūst miklas
bet porno saiti itin labi noder bērniem
kam dejot mācīties nav vēlmes
un zaros samestas žūst zeķes |
|
šeit halva atgādina dibenu
kad acis kļuvušas ir asas
kad apgraizītas raizes projām iet
ar pinceti kā ieroci es stāšos pretim naidniekam
un kuplas miesas mani balstīs
un smagās vielas virspusē tad nāks
ar durkli krūtīs rādīšu, kur jāiet
kaut priekšā ūdeņi vai kalni būtu
kur tautas varoņi ir važās kalti
un saindētas veltes ielu malās uzkavējas
kaut atveldzēt šo brīdi
tad aiziet pazemē būt aklam un kurlam |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
