|
skaties, kā viņa iet bez galvas
es nevaru noskatīties, kā tā šūpojas
sarauj mani gabalos, velns, ja es tā varu
ja man tas piederētu
iespējams, es mānos
kā tas izskatītos no cilvēka nabas
kad ar kāju rāda uz dzīvu cilvēku
kam nav vēl kāju
iespējams, vajadzētu piezvanīt video nomai
un attīt visas kasetes parocīgi
un, iespējams, es gribētu pieskarties
kādām dažām segām par dālderi. |
|
ja es iztenterēju no savas sērkastes
ja es redzu vadus, kas savieno mūsu kapsētas
ja baklažānu koka kastes nospiež tavu kāju
ja es atkāroti pieprasu savas tiesības
pārāk daudz zivju acis apkārt
pārāk iritēts lai tās visas pārdurtu
pārāk paunains lai visas tās noķertu
pārāk tipa zadalbaļi
nevienam cilvēkam galvā nav mājas
neviens nedomā piedāvāt man uguni
neviens nezina manu atslēgu kodus
neviens man nepinas pa kājām
tad tipa ielavos kādā seifā, kur nav gaisa
tad mani apmētās ar nārām
tad pēkšņi sāku dāļāt savus kodus
tad tipa tā sapinies, ka atmetu ar roku |
|
un par to, ka man ir blondi mati
Martuževa raudās gauži
es vēl ņivrubilsa, ko esmu sastrādājis
kāda tam cena
divas fosfora tabletes plaušās
kolaiderējas
man klibo klitors, galva velkas nopakaļ
es esmu iebuktēta straume
pats par sevi saprotams, tas viss ir joks
uz priekšu!
sirds mani izmēž baltu kā baļķi
kam rokturi iekrampēti sapņos.
|
|
mana tante ir Miervaldis Polis
mana tante ir traktorists Ņekrasovs
man ir kaste ar krāsām
es tūlīt dedzināšu malku
ja kāds sadomās man zvanīt naktī
tad lai viņš tajā būdiņā iet
tad lai viņš uzsprāgst kā torpēda
un izārda gultu līdz miegs |
|
kam piezīmēt sejā papildu akaci?
kur aiznesīs mani mūžīgie zirnekļtīkli
forward'u
mans kamzolis manas mājas
man pogas der ausīm
uz ķebļa instrumentu komplekts
kedas
un vistas āda |
|
tētis vedīs ārā suni, tas trako. tētis saka - ko tu lēkā kā zirgi. es aizspiežu lielāko rēku. tad viņš pielabo - kā zaķis. |
| dziesma pie miesnieka desmitos no rīta | 09:37 am |
|---|
|
es slāju. atkal jau es slāju
eju ar tarbu kaklā
ko tu man stāsti, tas taču esmu es
poltergeists, apakšbikšu ķēniņš
e? u? what?
soļojam braši un stalti
e? u? what?
kapiņš gluds un smaragdēts
pilnīgas bezjūtas žņaudz kaklu
Karpatos gan ir labi, tur ir lūka
gribētos iekost cimdā
nonsenss kaut kāds tā dzīves skola
slāju es, slāju es, priecīgs un platu smaidu
viena kāja grāvī, viena uz trotuāra ietveness, iness
nekādi nevaru izbakstīt sev zobus
jopcik, kāds Galgamešs
cik var viens trādirīdis dziļi brist
cik var zīžļāt nokaltušu zāli
tut le monde
tas ir psc! |
|
mēslos mēs sazīdāmies ar blakussēdošajiem garajiem gariem. mēs lauzām rokas un staigājām. bet pie pigoriem sniedzam lejā lejasdaļu, jo tā ir ērtāk. mūs jau nevar salabināt tā uzreiz, jo mēs varam staigāt un staigāt un stop. ēdājs atnāk ar labu gaumi, mēs raustam dzejas dienu pagalvi. mēs raustām un skapī budēļos mēs raugāmies un steidzam. mūs pakalpina ar labu garastāvokli un mēs raugāmies stieptos garaiņos. pagaidiet, es atradu to pavedienu, kas mūs ved un nenoved. tagad mums būs pašiem savs šops. gaida ledushallē lielas zivis. mēs pagaidīsim vēl. |
| dienu sāku dziedādams par maizi koku galos | 06:07 pm |
|---|
|
vai nav kauns pa gaisu staigāt
sašūtam no lellēm
kad pa trotuāra svecēm vilciens
sprauslādams pa mērgli bradā
skatiens trausls, tas vienīgais
zloba nekur nepazūd
tā sagabājas remdena
trūkst naudas jaunam siluetam
izģērbies un parādi pasaulei prīmu |
|
es, godāts, neprasīju siksnas, ar ko paslēpties. st'vu pieturā. raudu. gaidu sālsmaizi, gaidu ar rudu galvu. sirmo jau jūra, drīz ledu ievedīs iekšējā tirgū. būs par plānprātiņiem jāmaksā. matērija dissolvosies, mums nekas vairs nepaliks, tā būs kā ultranāve, kad apziņa būs dzīva 'mūžīgi, bet bez iespējām. mēs ļaunojamies un karoja, mēs mēģinām palikt pēdējie dzīvie. gaidi tos gadus, gadskaitļus skaiti, raudi stacijā, raudi uz perona, svini sālsmaizi, nēsā portsigārā insulīna šļirci. jo tā paglābs no kara vārnas, putnus kokos, māllēpes zobos, nevajadzēja ēst to caurdurošo zupu. mani nopratina ar bezdelīgu steku. es atbildu gramatna, man noloka ādu gar acīm, biedē, tā mēs darām ar kuru katru. ak, tad jūs esat zilie. mēs plēšamies un launagā iens otru cienājam ar plūmēm. būsim brīvi savās brīvdienās, būsim pasīvi jaunās kurpēs un jaunā apģērbā. ar jaunu motociklu izstūrēt starp mājām un piestāt pie sava podjezda pačurāt kafijas krūzē. cūkas st. pēterburga viva la bomba |
|
|