|
Es dzeloņcūkām stieples atņēmu un rāvu tās sev ap roku, kamēr man lapas sāka augt uz galvas es strīdējos ar visiem kokiem un tie bija no visām pusēm es biju radioaktīvs bērns un gatavs uzšauties debesīs bet koki man stāstīja, kā viņi kādu reiz turēja pie zemes ar saknēm, es nejutos iespaidots, es rakņājos kabatās man žvadzēja kabatās un ausīs galvā man žvadzēja un es vislaik palecos sānis par dažiem lauciņiem. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
