|
grobiņa atbrīvojās mēs skrējām tai pakaļ, jūs, kas nākat no lielā meža mēs jūs apēdīsim, bet tad ieslēdzas strāvas padeve un nākas skriet kā padevē, es arī būtu jūs uzlūdzis uz cūciskām dejām, ja vien neatgadītos un rokas krustā salicis greiziem ratiem sastatnes, bet kur tad mēs atrodamies, kad aizblandamies, es neko nesapratis skrienu ar galvām paduse aiznes mūsu rudzus mēs ar jums nevaram vienoties es skrienu pakaļ uzceltajiem gaismas vaļņiem mēs esmu pazudis mākoņos vai būtu domājis, ka raudu? godam bija visiem iesvētītajiem smagas somas galvā. gulbis dejo deju dejo mēs ar raudu ha re kā mūs iesprostoja skaliņi un skaldņi bet mēs pārāk sekojām rozā pienenēm mūs uzreiz atkoda mēs raugāmies jūsos kundzīt mēs ar rāvējslēdzēju raudzījāmies skrotīs mūzikas , bet pagaidiet, atļaujiet skraidīt kāpēc attaisnoties mēnesis izbija un sadalījās rokās un gaisma saklemmēja uz visiem iesmiem manas ausis būsi jau iztālēm dzirdējis un tā patiesība kad savu gultni atrodi raugi lai lietus nepārvēršas sērsnā un godam sniedziņš bija no mums izkašāts labu attālumu vēstošs un tā jau ieradās arī lielās gurmānes lidastes un skraipeles bulvāris pilns raksturīgi |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
