|
man niez kājas un roka, piere niez deniņos kaut kādos ausis ir lielas es esmu šeit uz stabules liegi klausīties pojetus klausās ar klausīš kāmīš dzīslīš medūz as r mums aghm gultiņa piebrauc ar skaļu motoru kartupeli katram dalībniekam kā svecīti tur zeme noskalota padusās kombainam paslēpta vēstkopa un visās vagās kā paralona caurulēs žurcēni tek pa trasi šķidrumā ir bailes un uguns, bet mēs ar ģitārām un krēpēm ar atablsīm un krustiņkrēsliem skaļi sakām savas domas - atstājiet mūs šeit, nelieciet mums jūs spīdzināt kad katlā iekšā būs kluss un kad ar čukstiem varēs aizdedzināt sērkociņu un ārvalstnieku cuty == teritoriju marsiāņus ar parīzi pārkliegt lauku laukā sniedzēns sniedzas sniegots roku puduris lukturs medniekam nepietika sājuma sniegā guldīts mitrs uz sāna mudīgs pār sānu pār lauku pār aunu auklu kājas tutumeita kurkst sniekstas kstās burbulis ir zemes dzīles pārdarījis savā pusē pret nulli viens rezultatīvs kaklarotu sniedz roku zebenes nekrati baiss smac ē kur ne niekz un mūs uzlūdza draudzēties kaut kur kaukāzā guberņa atkal mēs jūs sakurina un lādzīgs līdzjutējs sniegs atnesa barkonu |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
