zebras iestājas rindā bez manas ziņas un viņām katrai saiklis brūtgānos mēs jau jūs lauzām kā petardes un sapnī jūs atnācāt bālas, mēs apčamdījām jūsu dibenu un klausulē rēja suns mēs raudzījām pēc prātvēderības atspēkojuma un lauzkas bija no vienas vietas izsētas šajos apgabalos. nomierinājies klaustrofobs iznesa sušķi uz terases un nometa lietaskoku tieši pie kājām. manas mammas lielās acis bija no vienas vietas ar sēnēm, mēs lauzījām galvu, kā iziet no situācijas un izgājām visai droši ar mazliet stiklainām acīm un aizbergu kā krēsla atzveltni. neko, es ieklepojos podagras kalnos un to pakāje mani sveicināja ar prom nenesamu salutējumu. goda vārds viņu ciemā bija tik garšīgs ogu liķieris, ka senatnes pēdas mūs uzreiz noķēra rokā un rokā mēs bijām ne vairs ko padarīt ne mēģināt bēgt, bet no visiem ierastajiem sinedrioniem tikai viens bija uz mūsu rēķina tādēļ sirdsapziņa nesāpēja un varēja visus spēkus novirzīt krievu tautības vērienīgajam azbestam. ko domājies, saulespinums no visiem samācījies muļķības ņēmās pagalma bērneļus karināt sev ausīs, es to nevarēju izturēt un piedot un piesarcis piepūties kā šaujamzivs iznesu savu papīrgrozu tieši placdarba vidū un kautri to piešķīlu ar zaļu liesmu kā alkoholisks kokteilis ar broilervistas spārniem mūs ienesa savādā šķūnī un kapitulēja mūsu gribas pazīmes, kā rezultātā es ar nolaistām biksēm atģidos tieši braucoša traktora priekšā. es nevarēju izšķirt kustības virzienu, bet viens bija skaidrs - tās naglu vāceles, kas pa mūsu ķermeni ir ceļojušas no mazotnes līdz brieduma gadiem, tās tagad uznāk skatuvē rādīt savas prātvēderības un nabu, pupus, deguna spalvas vēsā mierā iemaina pret provīzijām un atpakaļ savos bunkuros dusēt saldi kā konservētas zivis es jau neiebilstu pats dažās dimensijās esmu rīkojies līdzīgi kā precedenta karalis man vienreiz iedunkāja pa manu nesaprotošo pieri tā es tagad visu redzu sinhronizētā gaismā tas tiešām ir varens piedzīvojums bet jums novēlu iebāzt galvu zeķē un neturēt pielādētu pistoli gultas šķirbā kur palags var sacelties un atstātā sīknauda pēc tam izseko sapņus un vispār ar kuvaldu uzbrūkošu iedzērušu kaimiņu var apturēt vieglītiņām viņam uzblīkšņinot ar tās pašas kuvaldas kātu un tad visi saimnieka istabā esošie ļaudis kaut kur paklīdīs un intereses vietā būs lipīga un staipīga masa, ar to mēs balzamēsim saimnieku, kad tas beidzot aizvērs rīkli un beigs lūrēt kā tītars visiem pār plecu
http://yy.lv/download.php?f=44033 |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
