Viena lapa - Post a comment

ja nu tāds pienākums un vajadzība uzzīmējās iedzīvināties vārdos jo kas gan atliek pat vislielākais albatrosis visu savu bagātību sarausis un vārdos vien paliek tāpēc mēs rakstnieki ar kapli un grābekli iesim pa vidusceļu un kapāsim mani varētu sākt kapāt ar mani sākt es vakar nolēmu ielīst mini auto un tad drāzt tikko to iedomājos es biju tādu b plānu sakalis bija viena tāda noruna varu pievest piemēru. gāju pa pļačku kaķis ņaudēja sunis rējēja gaisma bija pieplīvurota katreiz kad ienāku klaustrofobijā tā man kaut kas ar tām krūtīm tādas paplānas un tuberkulozētas un es jau biju nojautis, ko man tas maksās atteikties no aptiekas apmeklējuma, bet tad es ievēlos gredzenā nebija nieki būsim uz visiem ievadiem salikti kā pieši. es tikai gribēju pažēloties vai gribu, ka es kā lielais ekskavators labi ka vārdi paši sakārtojas es te atnācu mazliet eksplorēt ārestēties savest sevi kārtībā atrast atbildi vai ko es te atnācu atcerēties pagātni un dzirkstošas sajūtas bet tas nevar tā mitēties uzreiz jo no visiem iespējamiem brītiņu uzgaidiet es turu aiz sava aizkariņa veselu zvēru armiju un labāk ārā to nelaižu jo kas nu tai ir ragi naba zobi un vilna ar to visu tā mani slauc un es jau neesmu nekāds trotuāra lauva lai no manis varētu iegūt labumu tādēļ sadzīvosim kā nu lieku un tad arī parunāsim zobs pret zobu nags pret nagu dzirksteles lec un katram kaut kas atlec varbūt kādreiz tā būs ar mums un ar viņu

http://yy.lv/download.php?f=43734