Viena lapa - Post a comment

gaudi bija viens no mūsu paziņām, bet pretorieši bija iedomājušies saņemt gūstā divus decilitrus svaigu olu un krāpnieciskos nolūkos apkaunot mūsu gvardes. es no lielā izbīļa biju acis izspridzinājis jo lielas un nācās izkārnīties turpat zālītē. ja man piedāvātu cepumus ar sarkano zvaigzni, es bez minstināšanās izvēlētos kvēlojošās spuldzes mīlestību. bija divi no rīta un gaisma pelēkos lindrakos tērpta brida pa pļavām lai atrastu mani saritinājušos uz kukuržņa, ko iepriekšējā vakarā biju novietojis tieši šim uzdevumam - sakopot domas un traukties uz lielās šosejas prasīt garāmgājējiem saulespuķu sēklas. mūs no viena tāda rakursa pamanīja sālsstabi un gaudulīgiem aplinkiem tuvojās, lai izņemtu visu īpašumu un pārdotu to kā krāsaino metālu, noklusējot būtisku patiesību par rundāles pils sinhronajiem noglabājumiem. es jau nejaudāju daudz iebilst un kraudams smalkmaizītes zaļā spainī izlīkumoju uz lielceļa pacelt tur nomesto. atkāpies no saules pinuma izdedzinātā galvvidus iznācus pļavā, kur ganījās govis. izdabūjis no lūpām noglabāto sklerozi izniekoju visu savu spēku, mēģinādams iedomāties, kā varētu apvīties apkārt un tad sakasīt atbirumus. noklājis pedvāli ar leikoplāksteri un rotaļādamies ar citrona pusi nodūru gaismas kūli tieši starp acīm parādījās sniegpārslas un es kā prātīgs vīrs ar bārdu un būšanu padomā nonācu uz skrejceļa, kas pacēla gaisos nīstamos putekļus. godmanis bija novilcis bikses un kakāja ežiņā un man pietrūka drosmes sevi saukt par cilvēku. dusmas bija sakāpušas uz visām sastatnēm reizē un graujošais pārsvars draudēja mani ekonomēt vēl divsimts gadu. nobijies un pārsalis ar trīcošu ļipu zem labās auss es klusējot klejoju ap māju un snauduļoju uz priedēs iekārtajiem zamša cimdiņiem. dusmas mani pārņēma kā pārklāj lauku putna balss un nomazgājis lietaskoku dzestrā ūdenī iekārtoju sev guļvietu galvvidū. nomušītās skābes un stiebri pa visām šķirbām dancojam kopā un klejojam kur pagadās. nomazgātajās apiņu sūkalās nomaldījies un saskaldīts kā putnubiedēkļa kredīta uzskaite. nonāciet līdz mūsu skaldnēm, un mēs jums parādīsim siena gubas, kas ar mīlētāju appelējušo skatienu nobeigs katru zinātgribētāju. drosme pārtapa mudīgā purgā un tad liesmas ar kraukšķīgu aromātu dziesmas kā piena paipalas un dzenītis ar turbulenci cīnījās grautiņi turpinājās mēs iznācām kā uzvarētāji, bet kājas neklausīja un mūs tiesāja ar luksoforu pa visām ķermeņa virsmām līdz izgulējies satrunējis un nenovīdīgs izkritušiem vaigiem tirpstošām kājām uzjāsim māllēpju kalnā patrimdīsim suņuburkšķi nomizotā brīvība iznīkusī skaudība ložņā pa dubultiem bubblegum slāņiem izslēdz viena otru skurbulis atņem man piedāvāto sīvumu ar siksnu pa pļotku atnāciet vēl