Viena lapa - Post a comment

es nezinu, piedod man tantiņa, tev droši vien ir istabas iekārtojums. līdzīgs kāds bija manai vecmammai, bet akmeni man iemeta nejau cilvēks, bet kaimiņu mājas iedzīvotājs dzīvnieks tāds pats cilvēks tikai glupāks un viņš skatās savādāk lai arī dažreiz viņa skatiens ir saprotošs, bet ja tu skaties savādāk nekā domā, tad pats arī sapinies un sony izrādījās taisnība, kad viņa teica, ka suns nāk manā gultā, kad manis nav mājās es atnācu mājās, kuras mani gaidīja, un uz manas gultas bija uzklāts deķis, lai suns varētu gulēt saulē es to deķi jau nu neatstāšu tas būtu kā uzaicinājums es skatos uz suni, man no iekšpuses ir sajūta, ka manās acīs ir rāms humors, bet iekšēji es sunim saku, nu ko draudziņa baigais kavarnijs esi šitā izrīkoties bet viņš uz mani skatās tādām draudzīgām acīm, viņam tas nelaipnais nolūks ir tāds kā īss notikums viņš restartējas pa sekundēm un viņam nav sirdsapziņas vienā brīdī viņš sadara blēņas un otrā ar tīru pasīti nāk draudzēties kā lai pret tādiem cīnās laikam jāstrādā ar sevi viss galu galā nonāk atpakaļ pie manis baigi godīgi ja