es gribētu pirms miega paceļot salāpīt zeķes ceļos nomest no klātesamības zaļās aromaterapijas un gaidīt kad no manas apakšas izcelsies putraimi melīgi liellopi un gaismas stabilizatori ar gariem zemes pēcrotācijas anodiem un man gribētos labi ieziepēties tajās gaismas apvidos ielenktajās ka nevar iznest visu no sākuma līdz beidzamajam galam lai tas izstrēbtu un nonestu nost kā plastmasas plazmas terpentīnā mērce ar gaileņu smaku smārdā smaragdā izelpināti visi garšļaukus salikti un es nevaru saberzēt acis cik tas uz mani drakoniski iedarbina mopēdu un gaiņā razbainiekus ārā no klātesamības aromaterapijas un gaida uz gaisa labvēlīgās frontes un es gribēju saslaucīt multiplikatoru un gaismas juvelieros iestājies kā peldkostīmu karalis gaiziņa uzliesmojums mani nevar sabalansēt par visiem iedzimtajiem un iztecināt kā plastmasas kurvīti no kājstarpes atdalītā menta klaburčūska es ar asins pliķi pa pārdaugavu kā delna uz visiem skatos šārks no manis nekāds nesanāca iekliegties mēlē es ar zobenu pār plecu kā ar kaujas ievingrinātu lecamauklu iznesu sevi pastaigā tajā garajā atomsēnes pēcvārdā no manas atavisma varas nevarīgais jūgends un rundāls pils sargs ar stērbeli sarkana stērķele medūzu medusmēnesis beidzās pie kakla |