Viena lapa - Post a comment

nebija viegli tagad jau es tēloju ierasto, bet nebija viegli varēju apliecināt un apmierināt un uz visām galvām bija sekstes un es dīkāju šujmašīnu kad tā tērgāja pa vīlēm šurpām nāca un visiem koku zaros kāra es izgāju uz slēģi un gaidīju kad man aties kā tas vispār izpaužas ka es nolīkumoju pa visām bambusa dzinuma pēdām un gādāju lai no manis nevarētu atkratīties es nesapratīšu to dīkstāvi kas mani bija iedzinusi kapakmenī un es kā naglaina skabarga uz visiem sāniem apvēlies un pa kantēm sašķīdis uz dažādiem iesmiem mani tad plūkāja kad es par režģoto logu saullēktu biju nogādāts slimnīcā mani kačāja un es čurāju ar acīm bet no visiem ierastajiem bambusiem es iztēlojos ka esmu slimīga bāba un bailīgi bāls dzelteniem pleķiem labi ka ir spogulis un stiklā ieskatījies beirutas bermuds un diendusas edmunds mūs atnesa pa pekles sienām un man viss bija jānoreducē uz tiem tālvadības tālivalžiem un lnt tālrādes un tāldzirdes viss par pieciem kilometriem samazināts mūsu mazajā mērogā un es jau pats pēc tā dzinos un mani ar smilšpapīru sagāza krokās pār tālivaldi kas salocījās rindās pār visu galdu un es kliedzu un māvu bauroju lūdzu jūs uzcienāt ar lsd un krepapīra suntažu augstāko pilotāžu lai tas nonestu mūs no visiem paviršajiem iešmauktajiem un neviļus sabalansētajiem un gaidāmajiem un es tad atrāvos no visiem pleskavas šosejas iedotajiem garaiņiem es aprakos zem asfaltētām plaukstām un guvu tur baudu ar saknēm un izsnigušiem sniegošiem muļķojošiem cigarešu galos sasēdušiem un es radu patiesību un slavējumu un augstajās rindās manas iesnas bija no visiem par muļķiem padarītajiem ap pulksteni piesietajiem un ar garaiņiem aplietajiem ar resno gadumiju ar krāsainiem stikla acu muskuļiem un es sasēju toreizējo turaidu par mani neviens nebija iedomājies un uz personīgās sastatnes pamatiem es biju novilcis muguru tik stīvu cik varat no manas iekšējās orgānu manifestācijas es atrados slimnīcā un man sašņorēja zābakus lai labāk izskatīties varētu un piedēvētu sev kurlmēmas vīzijas un bija jau arī pēdējais laiks kad paņēmu sevi pie rokas un gribēdams lai tas ilgst un velkas mūžīg es ieskatījos binokulārajā akadēmijā ar galvu nebija viss kārtībā un sliedes mums uzbruka no muguras kā tālredzīgs muskuļu kodolīgums