Viena lapa - Post a comment

šo to pastāstīšu, neies tik ātri, jo garumzīmes ir noklīdušas, jums jau vajadzēja to zināt. kopumā gultā šonakt pavadīju kādas četrpadsmit stundas robežojoties ar pajeņitjeļnu miegu un lūrēšanu tumsā domās grozoties un visko labu arī izdomāju nemaz nerunājot par labajiem sapņiem par ko es te vispār runāju tagad kad jāmeklē garumzīmes tad redzu kā doma noklīst kā nepiesieta govs kad vairs skaidri nezinu ar ko biju sācis bet to uzsatīsim par tādu iezīmi ai ziniet man apriebās un rokas nav kur nolikt ļoti neērti bet es varbūt saņemšos tās garumzīmes meklēšanas misijas manu entuzismu nožņaudz kā krupis ar panku virvi ko es te muldu galvenā doma, kas vakar pa tumsu risinājās varbūt tomēr ne pati galvenā bet bija tā, ka man galvā ieleca varde tas ir tā ka iztēlojas kukainīšus un citus mazus mošķus un ko viņi ar tevi dara kad tiek tev klāt piemēram tu apgulies kādā mežainā zālājā un viņi nāk tev virsū salien visās sejas atverēs un līdzīgi bet tā varde bija tik vadoša ka tai pietika ielekt man galvā lai tā savāktu visu manu uzmanību sev un tātad tas būs tas galvenais panāktais man vairs nebija neērti un bailīgi no kukaiņiem un viņu dažādajām tieksmēm jo man galvā bija ielekusi varde un tur saimniekoju tādēļ tālāk jau es domāju par visko citu un tas tā arī palika tikko lasīju par apakšveļu padomju laikos un vakar pa nakti to, kā venediktam ārsti bija izgriezuši visu kaklu un kā tas lietoja runas mašīnīti un kā viktors viņam attina melnu šālli sniegputenī un aizbaidēja milici liliputu brāļi jerofejevi majai arī ir brālis priekš kam es to saku, nejau ar zimpātijām es te tagad kliedzu kuš pareizi komiksu izstāde bet vispār es pēdējās dienas braši turos un tāds kā atvērts vācelnieks brienu pa domu putekļu gudrona laukiem un kā bitenieks iešņaucu nāsīs koku un priekšmetu atspulgus uz brežņeva atmiņu pārklājuma varētu visko vēl pastāstīt bet esmu tā aizrāvies ar pierakstīšanu un translita lietošanu ka ik dienas vēl tikai gribēju piebilst, ka manuprāt franči pret valodu izturas savādāk nekā mēs tas jau mūsu lingvistikas gēnā ir ierakstīts ka mēs piekasāmies bet franči ar apbrīnojamu pašironijas klātneesamību var uzskaitīt dažādus sadzīves sīkumus kamēr es kā latvinologs tikvien kā brīnos ka viņiem balsī nejūt ironiju par triviālo vārdiem apzīmējošo parādību iedabu bet latviets es būdams gribu sevi pasargāt no pasaules ietinoties pāķīgā valodā jā citi to lieto tā dižmanīgi vai arī tādu iespaidu tie rada, bet latvietim savā valodā vēl jākāpj pāri borneo džungļos nomušītā vagara mazdēlam un tad varbūt kad cilvēks brīvi lidos kosmosā latviets varbūt atmetīs savu paššaustīšānu un iestāsties vispārējās domas armijā lai atstātu savus tēvus bez maizes drupačas un nodotos plazmatiskām orģijā bet tikām pagaidām un mēs jau arī pagaidām kamēr nelīs zvaigžņu lietus šodien ir reālistisks pavasara iespaids vizuāls ja vēl būtu siltāks varētu jau pat atmest bažas un raizes un iekliegties līdz viduklim ledainā ūdenī un līdz viduklim kails no augšas un līdz viduklim apģērbts no apakšas un apavi žļurkst no kakiņām kas spraucas no sniega kā palaidnīgi sirdspulkstenīši noirkām kartupeļus izdzērām burkānu sulu un santai bija metroseksuāļa maisiņš priekš piena un semuškām pietiekami teikts pavingrini pirkstus tie tādi apsitušies ar drēgnumu lai gan saule fragmentāri spilgst virsū tas nemaina kalkulatora iedibināto kodificējumu un indikatoru norobežoto redzējumu 9999 spēles vienā konsolē skolotāj palaidiet mani mājās es jau sāku gvelzt niekus tik ilgi tik ilgi pēc stundām pēc stundām sēdēdams man vienreiz vairs nepalaidīs ar to atkārtošanas triku un tad es būšu dimbā man vajadzēs dejot lācīša kaildeju un man būs panna balvā un es.