runā, ka lietū pārstāj trīcēt krūtis no aukstuma saceļas vējš mēs sastrīdamies un plēšam viens otram drēbes, dārgus māla traukus, priekšmetus uzvedam priekšnesumus, dedzinām skatuvi, izjaucam to pa dēlīšiem un skrūvītēm un stīvējamies gar stabiņu, ar ko atzīmētas grūtības, ieejot jaunā dzīvē, kura pilna ar leikoplāksteriem un stulbeņiem, stikla rullētājiem un nevainīgiem buldogiem buldozeriem |