|
es nobraucu vienu kvartālu pa pīļu dīķi un paskaidroju savu rīcību. kad es biju kalna galā, man no visām pusēm pūta, kad es iekāpu alā, man bija viena sveca, ko es pūtu. kad ir tumšs vai kad ir auksts, kad ir gaismas pārpilnība, kad vēders ir uzpūsts vai pārdurts vai auksts, tad mēs raujam kulakā un gribam, lai mums notic, bet atnāk lielā gāgāne un laida mūsu vēnās svinu mēs dzirkstījām kā maximas vīna pirts un šampēteros jā tajos pašos šampanieša atvasinājumos es sadevos rokās ar pēterburgas gaili un šī sadošanās izdevās tīri ģemoetriskā projekcijā, kas bija pilns ar naidu un karuseļos braukāja karotes no metāla, ko mūsu prāti vēl nepazīst, bet ko mēs varam labi iztēloties mūsu alegoriskajā saplāksnī, starp divām daivām smadzeņu ir viena daiva saldējuma |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
