zirgu pastā izcēlās pasts un es apsēdos. es sēdēju brīdi un domāju par zemi zem kājām, par netīrumiem uz zemes, pie kājām piebrauca ārsts privātauto un solīja sadot pa ķeseli, ja neatbrīvošu vietu pie viņa iemīļotajām kāpnēm. es sadevos rokās ar Braslu un devos gājienā pa naksnīgām lēdurgām. mūs visus vieno pacans, mēs esam zemes dzīles, mēs esam rudens, un kauns mēs esam. devās zālē divas biedrības un rokas bija sadotas. es mērcēju mēli kālī un mūs visus biedroja nedienas. nekad nebija tik auksts, es sēju zāli strutās. mēnesī reizi iezvanās zvani, atpogājas pogas, kas nav pogas, bet dālderi. mēs esam instrumenti šajā cīņā. mēs lidojam uz ārzemēm. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
