|
nogāja rudens pa pietuka krustiņu pietiku krustiņa pietūka zobi visa mēle un mutes dobums kā lauku ainava ar kokiem pudurā un visa horizonta līnija ir aeroplāns kas dreb no sala tik augstu pacēlies, ka nevar noturēties nepasmējies. un smejas arī debesis un ļaudis laižas gaismā un skrejam mēs pa taciņu ar blaumaņbērniem maisā. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
