daži iebilda pret tādu pavērsienu, bet es jau pašā sākumā nojautu, ka ir kabans un normāls kautenis. mēs sēdējām brīdi parkā zem podjzda pie liepām pie kadikiem. uz galda bija dzert un kastes ar aromātu. bija bluķis, bija koksne. bija sēžas bijsa sēdēt. visi paklausīgi sēdēja, kamēr barigu dzina striga frizierae kamēr viņu apkalpoja. es saku barigam tu skaties kā stalaktīts gkrīt no dbeess bet viņš saka man tieši virsū, klausies brdr skatās laikā jau ieradies sultāns sunteres bija arīv iena mauka divas divas un tad traucas kaujā. gribētos lakstoties mūžseni pret kalnu un stiebros sasalt kad no metāla paliek uz viem laikiem kataklizma. bedzot arī metri atsākās un staigā pa virsu tagad skelets ons drop ons gaida siksnas. es atkal ap to laāgu skatos, kā kleresīns maitā gaisu gaida viddivas daivas meklē sklerozi meklē kaplānu baklan spasiba družisce beigās mēs ka jau kaujamies |