vārna nāca sēdēt uz pleca krāca visu mūžu lūdza dodiet pīpēt sēnes ēstu un mīlēt godam nogāja gadi uz visām virsmām parādījās sāls stabi un tad visas ieejas bija smalkā pūderī izkaisītas un sniegotā kalnā mēs visi bijām sadalīti pa pāriem, lai tas uzziedētu un smalkā eļļā bijām sazīmēti miljons burkānos un stabu galos bija arī sazīmētas sniegotas palagu rindas ar zemes vēžiem un tārpos ir spēks, kad no apliešanas nomaldīšanās spēka paliek tikai skriceles un dienas dusas pēdējā stagnācija paceļas gaisā, lai laistos un nolaistos un tad atkal paceltos. bija lietus sācies rudens sezonas lielākais pirkums mudīgos aumaļu stādos mēs bijām sastapušies un laizījām sienāžu sno mājlopiem prom no acīm no pieres uz visiem redzokļiem bija nagi. |