neliels paskaidrojums. šajā artērijā redzamās ainas attēlo to garastāvokli un attiecību laikā un telpā, kad no visiem iespējamiem rakursiem mēs raugāmies un redzam sevi tējas krūzē vai vienkāršos biezumos peldamies un skatāmies sniegotās baseina čībās. es biju atvadījies no tālejošiem plāniem un skatījos azimutā, lai redzētu, kā tas viss kodolē ar maniem centieniem nepalikt resnam. bija jau iestājies rudens, kad ar starpgalaktisko medūzu kuģies es biju atpivījis uz aizimutu un gaiņāju mušas, lai tās man netraucētu laisties pāri deniņiem un kruzuļojošiem ciankālija burkānu vāliem. tas nebūs izbeidzies, iekams nenotks brīnums. tas mums ir vajadzīgs kā starpposms starp un pēc tam, tāpēc es iegulstu jūsu rokās, madam, un laizos pa pretējā krasa biezajiem krūmiem. nedomātais gals iesēžas mūsu aknās un klaigā vairāk nekā es biju saklausījis šajās cipresēs, kas visas ir no vienas vietas ar baltiem klekšiem. atkāpieties un mēs jums rādīsim piemēru, kā pareizi novilkt bikses. ar diviem griestos iestprinātiem zariem mēs atgalužam matus un metamies peldēt buratino seklajā. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
