Viena lapa - Post a comment

šajās pēdējās drēgnajās oktobra dienās
mazs zaķītis virs egles ik dienas levitē
vai tikai viņš šis zaķītis
nav apķēries mums apkārt
nav pieķēries, nav pielipis
un žņaudz un ņurca, speķis bārdā
svarcēlāja cimdos rokas mērcē pikts
dejo apkārt visbeidzot ar krējuma mērcēm uz biksēm
tautas stabulēm tik spicām
gramstās viduklī kur silts
vai tikai viņš šis zaķītis
nav viens tas, kuru sit ar piena dālderi pa pieri
kad trūkums organismā, niez
gar ausu pamatnēm un lūpu kaktos
tas sauju baranku ir aicinājis
un nāks rudens atnesīs animētus pautus
un izārdīs mežā tam guļvietu
un gulēs ezis, gulēs lācis
gulēs zaķis saules apspīdētā takā
un treknas laternu mušas
ar ūsām kā tarakāns skatās uz mums
vai nebūsim mēs šoreiz tik laipni
un neieliesim krūzē dažas marsa atraitnes