|
atbraucis izkustējies esmu gaišāks nevis, kad man visi nepatīk, kad esmu pārāk sevī ierāvies. tāja. un tagad skatos uz citiem, kas ir tizli un viņiem piedodu, jo sirsnībai laikam pirmā kāja ir tāda ļoļoļi. es jau negribētu teikt, bet nevajag jau arī aizslēpties. un varbūt nevajag runāt tad, kad nav ko runāt. es pārāk skatos iekšā, tāpēc varbūt liekos traks, bet citi tikai dzīvo kā sienāži un ļoļoļi apkārt lēkā. ziema nāk ziema nāk. tas ir labi. rakstīju jau kā lasītājiem tagad un biju pacilāts, jo redziet, man ir ko teikt. bet tad atcerējos, ka esmu trimdā - lūk lūk, šajā vietā es sevī izmainos un neesmu vairs vērsts pret ārējo, bet ārā taču ir viss, priekšmeti, preces, transports, notikumi. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
