Viena lapa - Post a comment

mājās braucu tā - ar mikroautubus 1,5 stundas, tad 15 ar satiksmes autobusu, tad divas stundas sēdēju pie stacijas gaidīju, tad pa nakti septiņas stundas ar autobusu. no rīta atbraucis paņēmu vilcienu kādas 20 minūtes. tad 4 stundas sēdēju lidostā. tad 10 stundas lidoju, tad mani ilgi pārbaudīja un es ātri skrēju uz nākamo lidmašīnu, kas mani jau nepacietīgi gaidīja. nu un tad kaut kādu stundu lidoju, tad 20 braucu ar satiksmes autobusu, tad 15 minūtes gaidīju nākamo un kādu stundu braucu ar satiksmes autobusu, kurš bija līdz malām piebāzts un kurā raudāja bērni. mans čemodāns svēra 30 kilogramus, mana mugursoma kādus 15. vēl man kaklā karājās fotosoma un ap vēderu vēdera soma. jutos apkrauts un iesprostots it sevišķi, kad jāvelk ārā dators pie katras skanēšanas un visi metāli, tostarp josta. kad bikses krīt nost un tad somi sagribēja visu manas somas saturu apskatīt, bet mani jau gaida lidmašīna. vispār lidoju ar vienu lidmašīnu un skatos uz nākamajā biļetē, ka mana ļotene jau mani gaida, kad es ar otru vēl esmu gaisā. tad atbraucu mājās un skatos suns manu bēbīti izvilcis no somas un žļambā, nēsā pa māju. atņēmu, izmazgāju izkāru balkonā. šorīt no rīta vienalga slapjš, apmainīju pret dvieli un ieāķēju bēbīti pie skapja durvīm. suns sēž pakājā un smilkst lūr augšā. viņš izskatās mazliet pēc jēzus, bēbīts.