|
prezidents zzziža ierodas kancelē un vēlas apmeklēt vietējo skolu, lai redzētu, cik daudz meitenes vēl ir palikušas skolās, kuras tiek uzbuktētas kā kreiļa sāpošais plecs pēc maisu staipīšanas pa zzzīžu. tad ierodas meteorītu lietus un kladbišše ir nodarīts tāds pārestību vilnis, ka manas rokas pārtiek tikai no svētiem vārdiem. es ierokos atkritumu kaudzē un deķītī izšūtie strazdi mani ieaijā. es varbūt izskatos bēdīgs bērnības attēlu kaudzē, kurā ieracies lācītis mistiķis, bet tad ierodas arī tradicionālie ķekatnieki ar pintiķu māri kreiso kāju pārliek pār slieksni izkāpj no klēts pabradā pa gultu izšuj aizkaros tērauda sauli, nomaina riepas moskvičam sadziedas ar kapilāru dzejnieku vēdenbaumu klajo meli un sniedz mūsu valodas stundas ar baudas stabulēm sadziedātajā mērinstrumentu kleksī, kad no stavropoles izdzemdētais mietpilsonis mikāns iznāca no staļļa un sadziedājās ar dž dž, kas ar skaļiem smiekliem pavadīts uzvilka bikses, svārkus un apēda omleti un steidzās uz darbu apdarīt nepadarīto darbā viņam ielec klēpī cepeškrāsns un laižas pa striķi, lai diktētu uzdevumus bija jau arī pēdējais laiks, nosaka dzejnieks solniškins un dodas pēterburgas virzienā pakasīt aiz auss cāļiem un citiem garaiņiem no |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
