Viena lapa - Post a comment

vai arī sūzana zontāga ierodas metropolē un bola acis, lai redzētu, kādu kadru ir nokadrējis biedrs lomonosovs. paldies dievam nepieminēja manu vārdu, noburkšķ tarkšķis un metas upē svelmēties kraulā peldēt kā beduīns. es biju tajās saules apstarotajās aumaļās, kad no sevaloda bikses pielicis kapracis devās divos lsd virzienos usd dolārs marka sterliņš nē es aizmirsu abreviatūru stūrakmenim, lielajam pīlāram, kas ar tangensu pa pieskari apūdeņots un nedodas rokās tajās lielajās purgās, kas paliek pēc pūdeļiem, kad nonāk ūdeņi un laumas tante ienāk mūsu prātos kā tērēts sindroms un es viņiem saku, lai izbeidz, bet nokaltēti āboļi dauza dūri pret stūri un dara to atkārtotos lecienos, lai izbilstu manas iekaisušās ādas prom no dalmāciešiem, kuru podagras kalnos miljons lepras slimnieku gaida savu kārtu uz sārta degsim brālīgi kā egles sniegā kā strazdi kalpaka bulvāra apvēdinātajā koridorī un darīsim sniedzīgas savas sajūtas kas ah deviņas stāvu mājas ar tramplīnu uz ādas dega liesmās begemotu midzenis un es ar taukskābi biju uz jūs iemitinājies šajās pastalu peldbaseinā sastaptajās un tad atkal atgūtajās, bet ar to jau arī pietie, lai pielīmētu ūsas un darītu krāsainas savas rabarberu stīgas