|
tas vienmēr ir drags vilciens uz pubertāti, kad ir noteiktais masu apjoms un to ir jāaptilpina ar sēklu varavīksni, tāpēc es saku un iestājos par to brutalitātes spēku, kas manī bendē nost kavalieri. gāju pa gadu rasu un izdvesu skaņu pēc skaņas, kad pēkšņi nobijos un saliju vienās drebezgās no meteorītu lietus ir rīts tāds drēgns iestājies un es jautāju i Ask, tu biji lidostā, kad lodes spindza un kad ledāji kustējās atmosfērā, kad lodes spindza visu nakti, kad ar pindzeli un tūbiņu krāsas iznācis naksnīgajās debesīs dievs ar savu dēlu cēla valsi un ansablī piedalījās nedalītā un gāja gadi ar dienām roku rokā gāja stundas un sekundes sekoja sēkliniekam pa pēdām tā mēs arī gājā visa varza, kamēr satikām salatēti un tam vaicājām, vadzi, tu biji tais bērēs, kad bērēja cūkas un kroplīšus kad bērēja, bet tas nevērīgi attrauc saka ņivņatna un gaida basu pret debesi kā pērkonu un izlēkā krustu šķērsu visu telpu kontaktu meklējumos un atrod arī atrod tikai pēc tam jau mēs no šejienes to vairs neredzam |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
